| Abstract |
Anotācija
Betons ir visvairāk izmantotais būvmateriāls uz doto brīdi, jo tam piemīt ļoti labas mehāniskās īpašības un ilgmūžīgums. Tomēr galvenais trūkums betonam ir vāja pretestība pret agresīvo vidi. Ar laiku, pie saskares ar agresīvo vidi, betons korodē, kļūst vājš, porains un nederīgs. Lai šo trūkumu novērstu, betonu jāpasargā, izveidojot hidroizolāciju. Ne visi hidroizolācijas materiāli un tehnoloģijas spēj vienādi labi pasargāt betonu agresīvajā vidē. Piemēram, vairākums materiālu neizpilda savas funkcijas, bojājas, tiek mehāniski bojāti, zaudē saķeri ar betona virsmu, izšķīst vai kļūst trausli vides faktoru dēļ. Ne visi materiāli spēj nodrošināt betona aizsardzību pret jūras ūdeni, karbonātiem, sulfātiem un nitrātiem, kā arī pret skābēm un radiāciju, naftas produktiem, notekūdeņiem un pārējām ķīmiski bīstamām vielām. Tāpēc lielākā daļa no hidroizolācijas materiāliem nav paredzēti izmantošanai betona konstrukcijās, kuras darbojas agresīvajā vidē.
Darba mērķis ir izvelēties optimālāko tehnoloģiju un materiālu, kurš var efektīgi darboties
vissarežģītākajos vides apstākļos, kur pārējie materiāli bojājas vai arī zaudē savas aizsargspējas.
Mūsdienās ir zināmi daudzi materiāli un tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var pasargāt betonu no mitruma, bet no agresīvas vides iedarbības pasargā tikai daži. Šajā darbā es apskatīju dažādus, šobrīd Latvijas tirgū piedāvātos materiālus, un izvēlējos kapilāras iedarbības materiālu grupu, kuru darbības princips pamatojas uz speciāla sastāva daļiņu iekļūšanu mikroporās, kapilāros un plaisās, kur, reaģējot ar betona saistvielu, izveidojas kristāliskā sistēma, kas aizver kapilārus un izspiež mitrumu. Parādoties jaunam mitrumam, process turpinās betona materiāla dziļumā, nodrošinot aizsardzību pret mitrumu līdz pat dažiem desmitu centimetriem biezā slānī (50:90).
Šī tehnoloģija tika izvēlēta tāpēc, ka aizsargslāni nevar izkausēt vai izšķindināt, tas aizsargā pret sāļiem, skābēm, kā arī palielina betona robežstiprību spiedē un salizturības rādītājus. Šo materiālu īpašības laika gaitā nepasliktinās. Šie materiāli kļūst par betona neatņemamu sastāvdaļu, dziļi iekļūst un aizpilda kapilārās joslas, kā arī rukuma plaisas. Materiālu var uzklāt gan ārpusē, gan no iekšpuses. Gadījumā ja virsma ir bojāta, ūdensnecaurlaidības un ķīmiskās pretestības īpašības nemainās. Pilnīgi efektīvi pret augstu hidrostatisko spiedienu. Ļauj betonam elpot. Nav toksiski, šie materiāli var tikt izmantota gan dzeramā ūdens tvertnēm, gan agresīvo ķīmisko vielu rezervuāriem.
No šo materiālu grupas tika izvelēti 3 materiāli: PENETRON, KALMATRONS, HIDROSTOP HL110. Materiāli tika salīdzināti pēc tehniskiem rādītājiem un sīkākai pētīšanai tika izvelēts firmas ISCPENETRON INTERNATIONAL Ltd. (USA) piedāvātais materiāls PENETRON, jo pēc visu trīs materiālu salīdzināšanas bija konstatēts, ka viņa rādītāji ir labāki par pārējiem.
Darba gaitā es pārbaudīju izvēlētā materiāla ūdensnecaurlaidību un veicu ūdensnecaurlaidības markas noteikšanu, noteicu ūdensnecaurlaidību betona paraugiem, apstrādātiem ar materiālu PENETRON, un etalonparaugiem (neapstrādātiem ar PENETRON), paraugiem neapstarotiem un apstarotiem ar y-starojumu. Veicu materiāla PENETRON, iedarbību uz betonu, veicu izpēti ārējos klimatiskos apstākļos un agresīvā vidē esošā objektā ūdens attīrīšanas stacijā Daugavgrīva , kur izvēlētais materiāls tika testēts 10 mēnešu laikā uz reāli esošā vecā betona aerotenku blokā, kurš bija drausmīgā stāvoklī pirms apstrādes ar PENETRON. Noteicu gamma starojuma absorbcijas koeficientu ar PENETRON modificētam betonam. Pētījumu rezultātā konstatēts, ka penetrona klātbūtne, būtiski neizmaina starojuma absorbcijas efektivitāti betonā, kā arī tika konstatēts, ka PENETRON var lietot, kā hidroizolāciju radioaktīvā vidē. Paraugiem, apstrādātiem ar sastāvu PENETRON, ūdens iespiešanas dziļums betonā ir mazāks nekā neapstrādātiem etalonparaugiem.
Materiālu PENETRON var rekomendēt kā iekšējo, tā ārējo cementbetona konstrukciju virsmu hidroiz |
