| Abstract |
Klimata pārmaiņu radītās sekas kļūst arvien pamanāmākas visā pasaulē. Šo pārmaiņu galvenais virzītājspēks ir atmosfērā uzkrātās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kurus lielā mērā rada arī enerģētikas sektors. Vairākos valstiska un starptautiska mēroga plānošanas dokumentos un stratēģijās ir noteikts mērķis līdz 2050. gadam dekarbonizēt enerģētikas sektoru. Šie mērķi tieši skar arī Latvijas enerģētikas sektoru. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, Latvijas enerģētikas sektorā nepieciešams integrēt jaunas un jau esošas mazizmešu un bezizmešu energotehnoloģijas.
Bakalaura darba mērķis ir noteikt konkurētspējīgākas mazizmešu un bezizmešu energotehnoloģijas Latvijas tirgus apstākļos, ievērojot kopējo tehnoloģiju gatavības līmeni, inovāciju potenciālu un ierobežojumus, kas varētu apgrūtināt šo tehnoloģiju integrēšanu. Darba ietvaros ir apkopotas pasaulē pieejamās mazizmešu un bezizmešu energotehnoloģijas, kā arī konkurētspējas novērtējuma metodes, kas piemērotas energotehnoloģiju analīzei. No apkopotajām tehnoloģijām darba autors atlasa nozīmīgākas potenciāli integrējamās tehnoloģijas un veic to konkurētspējas novērtējumu. Iegūtie rezultāti apkopoti divos blokos, kur vienā savstarpēji salīdzinātas enerģijas ģenerācijas un akumulācijas tehnoloģijas, bet otrā – oglekļa uztveršanas tehnoloģijas. Iegūtie rezultāti salīdzināti ar pasaules praksi, veicot aprēķināto un iegūto rezultātu atšķirības noteikšanu, vienlaikus analizējot iespējamos iemeslus, kas radījušas iegūto rezultātu atšķirību no literatūrā pieejamajiem rezultātiem.
Bakalaura darba kopējais apjoms ir 82 lappuses un tajā iekļauti 12 attēli, 17 tabulas un 2 pielikumi. Darba tapšanā izmantots 131 literatūras avots. Darbs izstrādāts latviešu valodā.
Bakalaura darbs ir izstrādāts Valsts pētījumu programmas “Enerģētika” projekta “Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti”, projekta Nr. VPP-EM-2018/NEKP-0001, ietvarā, ko finansēja Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. |
