| Abstract |
Klimata un vides jautājumi ir īpaši nozīmīgi mūsdienu sabiedrībā, tas redzams vairāku sabiedrisko organizāciju (piemēram, “Fridays for Future”) darbībā, ES nospraustajos klimata mērķos, kā arī zinātniskās sabiedrības ieinteresētībā. Ņemot vērā, ka CO2 emisijas veicina klimata pārmaiņas, ļoti būtisks jautājums dienas kartībā ir kā šīs emisijas samazināt.
Oglekļa uztveršanas un utilizēšanas tehnoloģijas ir perspektīvs attīstības virziens, kurā virzīties lai veicinātu CO2 emisiju samazinājumu arī pēc tam, kad ir ieviest energoefektivitātes pasākumi un izveidota plaša atjaunojamo energoresursu bāze.
ES regulās un tās iniciatīvu fondi ir vērojama tendence mudināt dalībvalstis iesaitēties cīņā pret klimat pārmainām, lietojot arī modernākas tehnoloģijas, tai skaita CCU un CCS. Ne tikai Latvijai, bet arī pārējām ES dalībvalstīm nav skaidru mērķu vai normatīvā regulējuma oglekļa utilizācijas jautājumos. Latvija, ieviešot dzīvē, regulējumu, kas skaidri definētu valsts mērķus oglekļa utilizācijas jautājumā, varētu attīstīt savu oglekļa aprites ekonomiku daudz straujāk par pārējām ES dalībvalstīm.
Darba ietvaros tika analizēt ES, Latvijas un vairāku dalībvalstu stratēģiskie un normatīvie dokumenti, lai noskaidrotu, kāds ir esošais atbalsts vai regulējums CCU tehnoloģijām. Kā arī tika veikta literatūras analīze, lai noskaidrotu, kādas tehnoloģijas ir pieejamas un vai zinātniskajā sabiedrībā pastāv interese attīstīt CCU tehnoloģijas. Darbā sniegta rekomendācija likumdevējam, kā attīstīt Latvijas klimata politiku CCU jautājumā.
Bakalaura darbs tika rakstīts latviešu valodā. Tas sastāv no 66 lapaspusēm, darbā ir iekļauti 25 attēli un 10 tabulas. Darbā izmantoti 63 literatūras avoti.
Bakalaura darbs ir izstrādāts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Integrētie dekarbonizācijas risinājumi CO2 efektīvai valorizācijai reģionos (CO2 Deal)”, projekta Nr. lzp-2020/1-0302, ietvarā, ko finansēja Latvijas Zinātnes padome. |
