| Abstract |
Bakalaura darbs pēta caur kuriem mediju kanāliem populistiskās un plurālistiskās ideoloģiju partijas spēj sasniegt politiski apātiskos iedzīvotājus. Mūsdienās politika spēlē lielu jomu ikdienas sabiedrībā un biznesā, daudzi uzņēmēji meklē veidus, kā sadarboties ar valdību un augt attiecīgajā nozarē, kā arī būt par galveno ieinteresēto personu valdības projektos. Ņemot vērā, ka valsts politiskās partijas, politiķi un ministri ir politikas veidotāji, ir svarīgi, lai viņi vēlēšanās saņemtu pēc iespējas vairāk balsu, lai tādejādi pieņemtu lēmumus, kuri būtu izdevīgi gan valsts iedzīvotājiem, gan vietējiem uzņēmējiem. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot attiecības starp sabiedrību un politiskajām partijām, lai labāk izprastu, kādas politiskās ideoloģijas un mediju kanāli būtu visefektīvākie, lai piesaistītu cilvēkus politikai un palielinātu balsu skaitu vēlēšanās.
Lai pārbaudītu hipotēzi, ka 2022. gadā politiski aktīvie iedzīvotāji dod priekšroku plurālistiskajai ideoloģijai un 2022. gadā politiski aktīvie iedzīvotāji izvēlas Facebook par galveno politisko ziņu informācijas avotu starp sociālajiem medijiem, dažādos mediju kanālos tika publicēta aptauja, kā arī nosūtīts personīgajiem kontaktiem. Dalībnieki aizpildīja savus demogrāfiskos datus un jautājumus par savu nostāju pret politiskajām partijām, izmantotajiem mediju kanāliem un politisko ideoloģiju, kas visvairāk rezone ar aptaujas dalībniekiem.
Pēc rezultātu analīzes tika secināts, ka nav pietiekami daudz datu, kas pilnībā apstiprinātu hipotēzi, tomēr iegūtā informācija liecina, ka priekšroka tiek dota plurālistiskajai ideoloģijai, nevis populismam, un Twitter, nevis Facebook ir visvairāk izmantotais sociālo mediju rīks pilsoņiem, kuri interesējas par politiku. Tika izmantotas 7 tabulas.
Atslēgas vārdi: populisms, plurālisms, sociālie mediji, tradicionālie mediji, politiskās partijas. |
