| Abstract |
Rīgas pilsētas attīstības stratēģija ir izstrādāta pieņemot, ka Rīgas iedzīvotāju skaits varētu katru gadu pieaugt, bet tas, tieši pretēji, samazinās un prognozes liecina par turpmāko iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pieņemot, ka iedzīvotāju skaits turpināsies samazināties, Rīgas pilsētai būtu nepieciešams pārskatīt attīstības plānošanas dokumentus, koncentrējoties uz kompaktas pilsētas modeli, prioritāri fokusējoties uz attīstību uz iekšu, tuvāk pilsētas kodolam, kā arī uz esošo apkaimju iekšējo attīstību un blakus esošo apkaimju ciešāku savstarpējo sasaisti.
Rīgas pilsēta ir definējusi prioritārās attīstības teritorijas, ko plānots attīstīt līdz 2030. gadam. Starp šīm teritorijām ir iekļauta Ķīpsalas ziemeļu daļa un Zunda ciems. Apskatāmās teritorijas ir definētas kā “neattīstītas” un “prioritāri attīstāmas” līdz 2030. gadam, skaidri nenodefinējot attīstības mērķus vai virzienus. Ķīpsala un Zunda ciems ir maģistra darba izpētes teritorijas, kas robežojas ar Zunda kanālu un ir gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski savstarpēji cieši saistītas. Pētījuma mērķis ir izvērtēt Zunda krastmalu pilsētbūvniecisko potenciālu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā.
Darba uzdevumi ir novērtēt Ķīpsalas un Zunda ciema vēsturisko attīstību, apkopot Rīgas pilsētas plānošanas dokumentos noteiktos attīstības pamatprincipus, apkopot mūsdienu pilsētu ilgtspējīgas attīstības plānošanas principus, novērtēt degradētu pilsētas rajonu plānošanas un ilgtspējīgas attīstības risinājumus Eiropā, novērtēt Ķīpsalas un Zunda ciema esošo pilsētbūvniecisko situāciju, novērtēt apskatāmās teritorijas pilsētbūvniecisko potenciālu un telpiskās attīstības iespējamos virzienus.
Maģistra darbs sastāv no ievada, 6 analītiskajām daļām un secinājumiem. 1. nodaļā ir apskatīti ilgtspējīgas pilsētplānošanas principi, 2. nodaļā novērtēta Rīgas pilsētas attīstības stratēģija apskatāmās teritorijas kontekstā, 3. nodaļā pētīta teritorijas vēsturiskā attīstība, 4. nodaļā novērtēta esošā pilsētbūvnieciskā situācija, 5. nodaļā ir apskatīti ilgtspējīgu pilsētas rajonu attīstības piemēri Eiropas pilsētās un 6. nodaļā novērtēts teritorijas pilsētbūvnieciskais potenciāls.
Maģistra darbā ir secināts, ka Rīgai kā sarūkošai pilsētai būtu nepieciešams pārskatīt attīstības plānošanas dokumentus, koncentrējoties uz kompaktas pilsētas modeli, prioritāri fokusējoties uz attīstību uz iekšu, tuvāk pilsētas kodolam, kā arī uz esošo apkaimju iekšējo attīstību. Plānošanas stratēģija ir jābalsta uz ilgtspējīgas un resilientas attīstības koncepciju, ko raksturo kompaktas un blīvas apbūves struktūras, efektīvas transporta sistēmas un zaļās infrastruktūras līdzsvarots plānojums. Ņemot vērā novietojumu tuvu pilsētas centram, blakus maģistrālām pilsētas ielām, sabiedriskā transporta pieejamību, ūdensmalu klātbūtni, dabiskās vides klātbūtni apskatāmajai teritorijai ir augsts pilsētbūvnieciskais potenciāls augstvērtīgas, ilgtspējīgas un daudzveidīgas dzīvojamās vides veidošanai, ko, galvenokārt, kavē infrastruktūras trūkums un publiskās ārtelpas ierobežotā pieejamība. Zunda kanāls ir Ķīpsalas un Zunda ciema vienojošais elements un telpiskā dominante, kam pakārtojas abu apkaimju pilsētbūvnieciskā kompozīcija. Krastmalas kā galvenā publiskā telpa definē galvenos cilvēku un auto plūsmas virzienus un nosaka ielu un ceļu struktūru. Pilsētas transporta sistēmas plānojumam apskatāmajai teritorijai nepieciešams veikt izmaiņas, to pakārtojot gājēju un velotransporta plūsmām un zaļajai infrastruktūrai.
Maģistra darba apjoms ir 86 lappuses, tai skaitā 61 attēls un 10 pielikumi. Darba izstrādes procesā tika izmantoti 49 informācijas avoti. |
