| Abstract |
Maģistra darba “Hidroelektrostaciju arhitektūra Latvijā” mērķis ir apkopot datus par mazajām un lielajām HES ēkām Latvijā, sistematizēt tās pēc telpiski funkcionāla risinājuma un arhitektūras iezīmēm.
Pētījuma ietvaros no literatūras avotiem, arhīvu materiāliem, apsekojumiem dabā un elektroniskajos avotos pieejamās informācijas tika izveidots to HES ēku, kuras nav bijušās ūdensdzirnavas, saraksts, un tās ir apkopotas kartē. Datu analīzei izvēlētas 38 HES ēkas, par kurām bija pieejama plaša informācija, uz kā pamata veidots maģistra darba pētījums.
Darba 1. nodaļā tiek analizēts HES vēsturiskā attīstība un vides konteksts.
Darba 2. nodaļā tiek veikta dažādu laika posmu (1836.-1939; 1949.-1990; 1992 – mūsdienām) HES ēku arhitektonisko iezīmju apzināšana un analīze.
Darba 3. nodaļā tiek izvērtēts HES reģenerācijas potenciāls, veicot izpēti par pasaulē un Latvijā realizētiem piemēriem, kā arī veikta socioloģiskajā aptaujā iegūto rezultātu analīze par esošās situācijas vērtējumu, par psihoemocionālajiem aspektiem saistībā ar šo industriālā mantojuma veidu, un izpratni par HES ēku raksturu un vērtību.
Pētījumā tiek secināts, ka vairākas vēsturiskās HES ēkas ir vai nu pārbūvētas, vai demontētas. Laika posmā no 1949. līdz 1990. gadam mazos HES būvēja, izmantojot dzirnavu aizsprostus vai cēla jaunas ēkas jaunās vietās. Mazām HES ēkām laika posmā no 1936. - 1949. gadam ir dažādu arhitektūras stilu iezīmes. Lielo un mazo HES arhitektūrā ir viena kopīgā iezīme – aizsprosti, kas ir dažādos mērogos, kā arī funkcionālisma stils. HES ēku arhitektūra periodā no 1992. gada ir funkcionāli pamatota, tomēr nav domāts par ēkas tēlu, mērogu vai vides kontekstu. Pasaules piemēru analīze parāda, ka vēsturiskās hidroelektrostaciju ēkas ir iespējams saglabāt to sākotnējā izskatā, gan piešķirot jaunu muzeja funkciju, gan atjaunojot to oriģinālo darbības veidu.
Atslēgas vārdi: hidroelektrostacija, mazais HES, lielais HES, reģenerācija, kultūrainava, arhitektūra, industriālais mantojums.
Darba apjoms : 73 lappuses, attēlu skaits – 48, pielikumu skaits – 4, izmantoto informācijas avotu vienību daudzum – 140. |
