| Abstract |
Šī darba mērķis ir izstrādāt metodiku, kā aprēķināt ar amonija nitrātu saistītu negadījumu zaudējumus un sekas, kā arī nepieciešamos resursus seku likvidācijai.
Lai sasniegtu darba mērķi, darba izstrādes gaitā veikti šādi uzdevumi: noskaidrots, kas ir amonija nitrāts; izanalizēta ar amonija nitrātu saistīto pasaulē notikušo negadījumu vēsture; apzināts, kā notiek amonija nitrāta uzglabāšana un pārvadāšana Latvijā; balstoties uz M.A. Sadovska izstrādāto formulu un M. Braitvaita secināto, ka 1 tonna amonija nitrāta ir 42% TNT jeb 420 kg TNT ekvivalenta, aprēķināti divu Latvijā teorētiski iespējamu negadījumu scenāriji:
1) negadījums uz dzelzceļa pārbrauktuves, kad vilciena sastāvā ar amonija nitrātu ietriecas kravas automašīna, kas pārvadā degvielu;
2) teroristiska rakstura uzbrukums “Riga fertilizer terminal” teritorijā.
Abos gadījumos, izmantojot minēto metodi, tika izrēķinātas piecas triecienviļņa rādiusa zonas no koeficienta 3,8 līdz koeficientam 56, kas palīdz noteikt ēku sabrukšanas vai saglabāšanās, kā arī cilvēku izdzīvošanas procentuālās iespējas. Piem., pie koeficienta 3,8 paredzama visu ēku un būvju elementu iznīcināšana un sabrukšana, bet personu izdzīvošana no 0% līdz 30% atkarībā no ēkas konstrukcijas, plānojuma un izmantotajiem materiāliem. Savukārt, pie koeficienta 56 paredzama stikla pildījumu sadalīšanās, bet cilvēka izdzīvošana vērtējama 100% apmērā (sīkāk skat. tab. 3.1.). Iegūtie rezultāti salīdzināti arī ar citu – Hopkinsa - Kranca metodi.
Gadījumā, ja notiek teroristiska rakstura uzbrukums “Riga fertlize termināl”, lielākā daļa VUGD Rīgas resursu būs pakļauti sprādziena efektam un nebūs lietojami. Šādā gadījumā būs nepieciešama ārvalstu resursu piesaiste (gan medicīnisko, gan tehnisko, gan militāro u.c.). Gadījumā, ja notiek negadījums uz dzelzceļa pārbrauktuves, seku likvidācijai pietiks ar vietējiem resursiem, jo triecienviļņa rādiuss nebūs tik graujošs.
Diplomprojektā izmantotas pētīšanas metodes: teorētiskā un empīriskā. Diplomprojekta apjoms ir 58 lappuses. Darbs satur 22 attēlus, 7 tabulas un 2 pielikumi. Izmantoti 50 literatūras un informācijas avoti. Darbs sastāv no 3 daļām un 8 nodaļām, kurās apskatīti ar amonija nitrātu saistīti sprādzienu gadījumi pasaulē, veikti sprādzienu aprēķini izmantojot divas aprēķinu metodes, tika veikta ekskursija, lai iepazītos ar paaugstinātas bīstamības objektu “Riga Fertilizer Terminal” drošības līmeni. |
