| Abstract |
Maģistra darba ietvaros autors iepazinies un apkopojis jaunāko zinātnisko literatūru, gūstot ieskatu 3D betona pētniecības jomā un attīstības gaitā. Veikts arī eksperimentāls pētījums, kura galvenais mērķis - izstrādāt 3D printēšanai piemērotu betona maisījumu ar samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Teorētiskās daļas ietvaros aprakstīta 3D printēta betona attīstības gaita pasaulē, betona 3D printēšanas veidi un iedalījums, kā arī darbības principi. Noteiktas arī galvenās drukāta betona maisījumam izvirzāmās prasības, tam piemītošās īpašības, to ietekmējošie faktori un noteikšanas veidi/testi. Apskatīta arī betona ražošanas ietekme uz vidi, kā arī iespējamie veidi tās samazināšanai, tuvāk izpētot tieši autora izvelētu minerālo piedevu – no “Eesti Energia Auvere” elektrostacijas Narvā, Igaunijā iegūtus degslānekļa pelnus kā iespējamo daļēju cementa aizstājēju.
RTU Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedras un 3D betona drukāšanas zinātniskajās laboratorijās izgatavoti 12 dažādi betona sastāvi, variējot gan ar ūdens/cementa, gan ar pelnu/cementa attiecību. Veikta nesacietējušu maisījumu tādu īpašību kā plūstamības un saistīšanās laiks izpēte, kā arī 3D printēšana ar atbilstošāko betona maisījumu. Veiktas arī eksperimentālās pārbaudes 24 h, 7 un 28 dienu spiedes un lieces stiprības noteikšanai, izmantojot testēšanas iekārtu “Controls 50-C56Z00”.
Veiktie pētījumi un iegūtie rezultāti dod iespēju salīdzināt dažādu betona maisījumu piemērotību 3D printēšanai, kā arī gūt ieskatu, kā cementa aizvietošana ar degslānekļa pelniem ietekmē gan nesacietējuša, gan sacietējuša betona maisījuma īpašības. Salīdzinot 3D drukātu ar veidņos lietu betona paraugu spiedes un lieces stiprību, gūts ieskats arī kā betona printēšana ietekmē tā mehāniskās īpašības.
Maģistra darbs sastāv no 86 lappusēm, 63 attēliem, 25 tabulām un atsaucēm uz 34 informācijas avotiem. |
