| Abstract |
Bakalaura darbs ar projekta daļu ir iztrādāts par tēmu “Pazemes ūdeņu
demanganizācija”.
Bakalaura darba tēma tika izvēlēta, pamatojoties uz svarīgākiem dzeramā ūdens
sagatavošanas izaicinājumiem, ķīmisko un mikrobioloģisko piesārņotāju koncentrācijas
samazināšanai pazemes ūdeņos. Mangāna koncentrācijas neatbilstība dzeramā ūdens
sagatavošanas stacijās katru gadu pieaug. Projektējot dzeramā ūdens sagatavošanas staciju
pazemes ūdens demanganizācijai, ir nepieciešams apzināties metodes efektivitāti, kapitālās un
ekspluatācijas izmaksas, un ietekmi uz vidi.
Bakalaura darba pirmājā nodaļā tika izvērtēta grunstūdeņu un artēzisko ūdeņu specifika,
un to atrašanās zemes slāņos. Tika izpētīti faktori, kas ietekmē grunstūdeņu un artēzisko ūdeņu
kvalitāti, un izpētīta šo faktoru novēršana. Bakalaura darba otrā nodaļa tika balstīta uz dzeramā
ūdens sagatavošanas metodēm, kas tiek pielietotas pazemes ūdens attīrīšanai no plašāk
sastopamajiem piesārņotājiem. Tika aprakstīts katras metodes darbības princips, to
pielietošanas iespējas, priekšrocības un trūkumi, kā arī ietekme uz vidi. Trešajā nodaļā tika
izvērtētas dzeramā ūdens demanganizācijas metodes, pamatojoties uz literatūras avotiem,
grāmatām un pētījumiem pazemes ūdens demanganizācijai. Bakalaura darba projekta daļas
ietvaros tika izstrādāts dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas projekts. Projekta galvenais
mērķis bija sasniegt ūdens kvalitātes rādītājus saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta
direktīvas 2020/2184 normatīviem.
Darbā tika secināts, ka galvenie faktori, kas ietekmē mangāna koncentrācijas
samazināšanu pazemes ūdeņos ir ūdens pH un redoks potenciāls. Taču izvērtējot katras
demanganizācijas metodes darbības principu, tika secināts, ka augstākai mangāna
koncentrācijas samazināšanās efektivitātei, izmantoto metožu specifika ir atšķirīga.
Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā. Tā apjoms sastāda 73 lapaspuses. Darbs
sastāv no 14 attēliem, 27 tabulām, 8 pielikumiem un 59 literatūras avotiem. |
