| Abstract |
Maģistra darba Netiešums akademiskajā rakstības stilā, kura autore ir Katrīna Liniņa, galvenais pētījuma mērķis bija izpētīt studentu netiešuma līmeni akadēmiskajā rakstībā un to, vai lietotā valoda ar laiku kļūst tiešāka, kopš internets ir kļuvis par tik nozīmīgu ikdienas sastāvdaļu. Papildus tam, tika salīdzināti Latviešu studentu akadēmiskie teksti, kas ir rakstīti angļu valodā, ar tekstiem, kurus rakstījuši studenti, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda. Pēc tam, netiešuma līmenis tika salīdzināts arī maģistra un doktorantūras darbos, kā arī starp dažādu valstu – Amerikas, Vācijas un Latvijas studentu darbiem. Šim nolūkam tika realizēts algoritms, kas rakstīts programmēšanas valodā Python, lai varētu analizēt un salīdzināt ievērojamus datu daudzumus. Akadēmiskie teksti, kas tika analizēti bija dažādu gadu un universitāšu bakalaura, maģistra un doktorantūras darbi, savukārt izmantotā metode ir līdzīga tai, kuru izmantoja Hinkel 1997. gadā, kura nosaka netiešuma līmeni skaitot netiešuma marķieru biežumu tekstā. Rezultāti atklāja, ka studentu darbi no 2017. līdz 2020. gadam sastāv no ievērojami mazāk netiešuma marķieriem, salīdzinot ar tiem darbiem, kas tika rakstīti no 1997. līdz 2004. gadam. Turklāt rezultāti norādīja, ka Latvijas studentu darbi bija tiešāki un sastāvēja no mazāk netiešuma marķieriem salīdzinot ar darbiem, kurus rakstīja studenti, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda. Savukārt, kad tika salīdzināts netiešuma līmenis starp maģistra un doktorantūras darbiem, būtiska atšķirība netika atrasta. Interesanti ir iegūtie rezultāti, kur tika salīdzināti akadēmiskie darbi, kuru autori ir no dažādām valstīm. Vismazāk netiešuma marķieri tika atrasti darbos, kurus sarakstījuši Vācu studenti, savukārt līdzīgs daudzums ar netiešuma marķieriem tika atrasts latviešu un amerikāņu studentu darbos.
Maģistra darbs satur 3 nodaļas, 87 lapas, 27330 vārdus, 64 atstauces. |
