| Abstract |
Maģistra darbu “Dabisko valodu apstrādes un mašīnmācīšanās metožu pielietojums diplomātijā” izstādājusi maģistra studiju programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” 2. kursa studente Diāna Putniņa.
Ārlietu ministrijas ikdienas darbs ir saistīts ar pozīcijas formulēšanu kādā no ārpolitikas jautājumiem, tēmām sarunu tēžu, preses relīzes vai vēstules formā.
Latvijai aktīvi strādājot starptautiskajā kontekstā jautājums par lielu datu masīvu apstrādi un analīzi kļūst arvien aktuālāks, un tā aktualitāte arvien pieaugs, tai skaitā saistībā ar Latvijas arvien aktīvāku dalību starptautiskajās organizācijas, tāpēc būs nepieciešama plašāka ekspertīze un prasmes.
Ņemot vērā iepriekš minēto, maģistra darba pētījuma problēma ir nepietiekamās zināšanas un mākslīgā intelekta lietošanas prasmes, t.sk. tādu rīku pielietošanā kā mašīnmācīšanās un dabiskās valodas apstrāde diplomātijā.
Pētījumā tika izmantota starpdisciplinārā pieeja, lai analizētu iespējamās metodes un rīkus, kurus varētu piemērot Latvijas Ārlietu ministrijas risināmiem jautājumiem un izaicinājumiem.
Maģistra darba mērķis ir analizēt mākslīgā intelekta risinājumus, dabisko valodu apstrādes un mašīnmācīšanās metožu pielietojumu diplomātu darbā.
Pētījuma pamatā ir jaunas pieejas izveide, apkopojot, analizējot un integrējot datus Latvijas publiskās diplomātijas tekstos, kā arī analizējot izmaiņas digitālajā diskursā laika gaitā.
Autore sagatavoja un apstrādāja datu kopu, kuras pamatā ir teksti āpolitikas jomā. Izveidotā datu kopa sastāv no Latvijas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē publicētiem tekstiem no 2003. līdz 2021. gadam, kopā 15 195 dokumenti.
Korpuss ir vērtīgs avots pētijumiem par laika gaitā notikušajām izmaiņām Latvijas diplomātijas dažādos politikas jautājumos.
Dati tika analizēti no ārpolitikas perspektīvas. Autore integrē un testē dabisko valodu apstrādes un mašīnmācīšanās metožu praktiski izmantojamo rīku efektivitāti.
Tika izveidots klasifikacijas modelis, izmantojot tādus mašīnmacīšanas algoritmus kā dummy baseline, naivā Beijesa klasifikatoru, loģistisko regresiju, atbalsta vektoru klasifikāciju, lēmumu koku un nejaušo mežu.
Ņemot vērā starptautisko pieredzi dažādu mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā, kā arī maģistra darba pētījuma rezultātus, var uzskatīt, ka ir augsts potenciāls arī Latvijas diplomātijā ieviest šādus mākslīgā intelekta pielietojumus kā dabisko valodu apstrāde un mašīnmācīšanās, kuru izmantošana var sniegt ieguldījumu vairākās diplomātijas nozarēs un stiprināt diplomātu darba efektivitāti un kvalitāti. Darbā tika demonstrētas dabisko valodu apstrādes sniegtās iespējas un izteikti priekšlikumi turpmākajiem pētījumiem.
Darbs sastāv no ievada, teorētiskās daļas, pētījumā pielietoto metožu izklāsta, pētījuma daļas, kā arī secinājumiem, bibliogrāfijas un pielikumiem. Darba apjoms ir 74 lappuses. Tas satur 10 attēlus, 50 literatūras avotus un 2 pielikumus. |
