| Abstract |
Latvijas valsts enerģētikas politikas mērķis ir veidot drošu, efektīvu un konkurētspējīgu energoapgādi valstī, kas nodrošina enerģijas optimālu izmantošanu, ekonomisko izaugsmi, dzīves un vides kvalitātes paaugstināšanu. Kā vienu no veidiem enerģētikas politikas mērķu sasniegšanai, var minēt siltuma pārpalikumu atgūšanu un izmantošanu. Darbā apskatīti siltuma pārpalikumu avoti, to atgūšanas tehnoloģijas un izmantošana. Veicot literatūras analīzi, tika noteikti svarīgākie parametri siltuma atgūšanai ražošanas uzņēmumos un izmantošanai centralizētajā siltumapgādē. Pamatojoties uz šiem parametriem, tika izstrādāta metodoloģija, lai novērtētu siltuma pārpalikumu integrēšanas centralizētajā siltumapgādē tehnisko, ekonomisko un vides aspektu.
Bakalaura darbā izstrādāts optimizācijas modelis atgūto siltuma pārpalikumu integrēšanai centralizētajā siltumapgādē, kurā ietilpst teorētiskā siltuma pārpalikumu daudzuma, siltuma blīvuma, siltumtrasas izmaksu, radīto CO2 emisiju aprēķināšana; Latvijā lielāko ražošanas uzņēmumu anketēšana; ražošanas uzņēmumu un katlu māju kartēšana. Balstoties uz iegūtajiem datiem tika veikta SVID analīze, kurā vienkopus apkopti siltuma pārpalikumu izmantošanas centralizētajā siltumapgādē stiprās un vājas puses, iespējas un draudi.
Kopā darbā apskatīto ražošanas uzņēmumu teorētiskais siltuma pārpalikumu daudzums ir 272 GWh gadā. Aptuveni 72 % no šiem uzņēmumiem atrodas centralizētās siltumapgādes sistēmai tuvāk par 2 km, kas ir kritiskais parametrs siltuma pārpalikumu novadīšanai centralizētās siltumapgādes sistēmā. Tomēr tikai 8 % no šiem uzņēmumiem siltuma blīvums ir virs 5 MWh uz km, kas šo uzņēmumu radīto siltuma pārpalikumu ieviešanu centralizētajā siltumapgādē padarītu tehniski un ekonomiski izdevīgu.
Bakalaura darbā, izmantojot anketēšanas metodi, identificēts, ka Latvijā jau šobrīd ir ražošanas uzņēmumi, kas siltumu atgūst un izmanto uzņēmuma vajadzībām – telpu apsildei, ražošanas procesiem. Ir arī atrodami uzņēmumi, kas atgūto siltumu jau novada centralizētās siltumapgādes sistēmā, tādēļ par spīti zemajam siltuma pārpalikumu izmantošanas potenciālam Latvijā, tas ir izdevīgi konkrētām siltumapgādes sistēmām, kas atrodas tiešā ražošanas uzņēmumu tuvumā.
Bakalaura darba apjoms ir 62 lapaspusēm, tas sastāv no 3 daļām, rekomendācijām un secinājumiem. Darbā tika izmantotas 4 tabulas, 26 attēli. Bakalaura darba izstrādāšanai tika izmantoti 39 literatūras un informācijas avoti.
Bakalaura darbs ir izstrādāts Valsts pētījumu programmas "Enerģētika projekta" "Latvijas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu attīstība", projekta Nr. VPP-EM-EE-2018/1-0002, ietvarā, ko finansēja Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. |
