| Abstract |
Pirms globālās pandēmijas, sejas atpazīšana darbojās salīdzinot sejas pazīmes mērījumus attēlā ar citiem attēliem. Tagad maskas lietošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu un līdz ar to paliek grūtāk atpazīt cilvēka seju. Kad cilvēks valkā masku, tad priekš sejas atpazīšanas tiek piedāvāta daļa no sejas informācijas, kas rada problēmas atpazīšanas procesā.
Šī problēma ir ļoti aktuāla sejas autentificēšanas sistēmās, gan lidostās, gan pie kases, kad cilvēki vairs nespēj atpazīt sejas un prasa vai nu noņemt, lai salīdzinātu ar dokumentu, vai nu nedaudz nolaist to.
Bakalaura darbs sastāv no ievada, teorētiskās daļas, realizācijas daļas, eksperimentālās
daļas, novērtējuma, secinājumiem un literatūras avotiem.
Bakalaura darba ievadā tiek apskatīti eksistējoši risinājumi seju atpazīšanas sistēmām,
apskatīti gadījumi, kad seja tiek aizsegta ar masku, aprakstīti šo sistēmu un metožu
priekšrocības un trūkumi.
Darba teorētiskajā daļā tiek apskatītas lokalizācijas metodes, kas atrod seju deskriptorus un lokālas īpašības sejas attēlā, it īpaši acu reģionā. Tiek apskatītas seju atpazīšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi. Veikta algoritmu un metožu analīze.
Darba realizācijas daļā tiek aprakstīts pa soļiem atpazīšanas sistēmas izveides vai
uzlabošanas process.
Eksperimentālajā daļā tiek pārbaudīta izstrādāta seju atpazīšanas sistēma uz attēliem
no eksaminācijas izlases.
Darba novērtējumā un secinājumos tiek aprakstīti darba secinājumi un analizēts kopējais darba process.
Bakalaura darbs sastāv no 74 lappusēm, 57 attēliem, 1 tabulas un 1 pielikuma. |
