| Abstract |
Vadības automatizācijas sistēmas darbojas pēc dalītās vadības sistēmas principiem, ar kurām ir iespējams vadīt dažādas iekārtas un citas sistēmas. Ar šo sistēmu palīdzību ir iespējams pārvaldīt un kontrolēt ēkas siltuma, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un apgaismojuma sistēmas, kā arī ir iespējams uzskaitīt ēkas elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņus. Attiecīgas sistēmas var variēt lielos apjomos, jo dažādiem objektiem šo sistēmu prasības un izpildmehānisms ir daudz savādāks, kā citām tipa būvēm, tiesa, viena sistēma ir spējīga apvienot arī vairākas ēkas un iekārtas, kas atrodas ārpus to robežām.
Darbā ir iekļauta informācija par ēku automatizācijas vadības sistēmas pielietošanas iespējām, to efektivitāti un izveidošanu. Bakalaura darba teorētiskajā daļā ir aprakstīts ēku energoefektivitātes standarts EN15232, kurš apraksta vadības automatizācijas sistēmu ietekmi uz ēku energoefektivitāti. Papildus ir iespējams izlasīt arī informāciju par biežāk izmantojamiem vadības sistēmu komunikāciju protokoliem, pēc kuriem seko informācija par programmēšanas valodu dažādību un to iespējām. Praktiskās daļas aprakstošajā daļā tika atspoguļota projektēšanas specifika, izmantojot datorprogrammu AutoCad2020. Ar šīs programmas palīdzību tika izveidoti konkrētās ēkas nepieciešamie rasējumi, kuri jau tālāk noderēja iekārtu izbūves gaitā. Pēc uzlabotas automatizācijas sistēmas izbūves šajā ēkā, attiecīgā sistēma tika savienota ar monitoringa pārvaldības programmu (ikdienas elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa pārraudzība), izmantojot bezvadu skaitītājus un citas sistēmai nepieciešamas iekārtas, lai varētu pētīt un analizēt ēkas kopējo energoefektivitāti dažādos laika posmos.
Iegūtie rezultāti apliecina, ka izveidotā un uzstādīta monitoringa sistēma ēkā darbojas pietiekami kvalitatīvi un funkcionāli, jo attiecīgās monitoringa platformas pārlūkprogrammā ir iespējams vērot vairākus, dažādu tipu vizuālos grafikos, pēc kuriem jau ir iespējams pētīt un analizēt ēkās kopējo energoefektivitāti. Darba gaitā, analizējot šo platformu, tika arī secināts, ka ēkā ir atrodamas arī iekārtas, kura nelietderīgi patērē esošo elektroenerģiju, jo pēc vairāku veidu grafiku apskatīšanas, monitoringa platformā bija iespējams atrast tādas nesakarības, ka brīvdienās ēkas elektropatēriņš ir daudz lielāks nekā darbadienās.
Bakalaura darba kopējais apjoms ir 64. lpp teksts, 23 attēli, 6 tabulas, 5 pielikumi un 27 literatūras avoti. |
