| Abstract |
ZigBee protokols tiek plaši izmantots mūsdienu lietu interneta jeb IoT bezvadu tīklu lietojumprogrammās. Saskaņā ar IEEE 802.15.4 standarta ZigBee klasifikāciju, tīkls sastāv no četriem slāņiem, un ZigBee topoloģijas tiek uzturētas tīkla slānī. Turklāt, ZigBee var darboties trīs topoloģijās – zvaigznes, koka un režģtīkla.
Maģistra darba mērķis ir novērtēt pakešu garuma, darbības režīmu un bāksignāla, virskadra secības vērtības ietekmi uz ZigBee zvaigznes un koka topoloģijas raksturlielumiem: aizturi, caurlaides spēju un pakešu piegādi, kā arī zudumu attiecību. OMNeT++ datorsimulācija tiek izmantota, lai modelētu dažādus tīkla scenārijus un ievāktu datus. Vadoties pēc pētījuma rezultātiem, autore rekomendē konkrētās topoloģijas izmantošanas nozari, lai nodrošinātu minimālo aizturi vai iegūtu maksimālo caurlaides spēju, jo dažādās IoT lietojumprogrammās caurlaides spējas rādītājs ir atšķirīgs.
Datormodelēšanas gaitā iegūtie rezultāti pierādīja, ka koka topoloģija uzrāda augstākus rezultātus, sniedzot caurlaides spēju līdz pat 35 kbps un 84.25 % pakešu piegādes attiecību. Ņemot vērā, ka zvaigznes topoloģijā datu pārraide izmanto 1 soli starp sensorierīci un koordinatoru, tīkla aizture ir par vismaz 5 ms labāka nekā koka topoloģijai. Palielinoties pārraidīto datu pakešu izmēram (baitos), tīkla aiztures, kā arī tīkla caurlaides spējas parametram ir tendence pieaugt. Bāksignāla secības vērtībai samazinoties un virskadra secībai palielinoties, tīkla caurlaides spēja un pakešu piegādes attiecība uzlabojas.
Darba kopējais apjoms ir 128 lpp. teksts, 65 attēli, 48 tabulas, 27 literatūras avoti un 4 pielikumi. |
