| Abstract |
Transports veido apmēram trešdaļu no kopējā enerģijas galapatēriņa. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vairāk nekā 90 % no Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu darbināmie transportlīdzekļi. Pie tam, 2018. gadā 82,6 % no transportā izmantojamajiem energoresursiem tika patērēts tieši autotransportam. Ir nepieciešami ambiciozi mērķi un politiski atbalsta mehānismi, lai mazinātu šo īpatsvaru un palielinātu atjaunojamo energoresursu patēriņu transportā.
Taču, lai apzinātos, kādai sfērai piešķirt papildus finansējumu un resursus, ir jāizstrādā modeļi, pēc kuriem vadīties un sasniegt visaugstāko efektivitāti. Lai veiktu precīzāku modelēšanu transporta sektora dekarbonizācijai, ir jāpilnveido Latvijas enerģijas bilance ar trūkstošajiem mobilitātes datiem. Nepieciešams arī noteikt iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un potenciālos rīkus to maiņai, zaļākai mobilitātei.
Darba mērķis ir apzināties šos trūkstošos datus transporta sektorā un izstrādāt to iegūšanas metodi Latvijas nākotnes enerģijas un klimata scenāriju modelēšanas vajadzībām.
Darbs sastāv no trīs daļām. Pirmajā daļā tiek veikta literatūras un datu analīze. Apskatīti galvenie politikas plānošanas dokumenti, esošā situācija un izvirzītās stratēģijas transporta jomā Eiropas Savienībā un Latvijā. Tiek pētītas dažādas transporta modelēšanas metodes un apkopoti to galvenie ieejas dati. Pēc tam tie salīdzināti ar pieejamo Latvijas datu bāžu informāciju un noteikti trūkstošie dati.
Otrajā daļā nepieciešamo datu iegūšanai tiek izstrādāta aptauja un aprakstīta rezultātu analīzes metode MS Excel un IBM SPSS programmatūrā.
Trešajā daļā tiek aprakstīti iegūtie aptaujas dati no 290 respondentiem un noteikti Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās paradumi un nozīmīgākie komforta faktori, izvēloties pārvietošanās veidu, kā arī politikas instrumenti, kas motivē izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus.
Darbs sastāv no 3 nodaļām, 9 apakšnodaļām, izmantotās literatūras saraksta un 3 pielikumiem, satur 30 attēlus un 2 tabulas. Kopā izmantoti 64 literatūras avoti.
Bakalaura darbs ir izstrādāts Valsts pētījumu programmas “Enerģētika” projekta “Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti”, projekta Nr. VPP-EM- 2018/NEKP-0001, ietvarā, ko finansēja Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. |
