| Abstract |
ANOTĀCIJA
Darba autors: Modris Gūtmanis
Darba zinātniskais vadītājs: Viktors Haritonovs
Darba nosaukums: Atkārtoti izmantojamu materiālu alternatīvas ceļu būvē.
Darba mērķis: Izpētīt atkārtoti izmantojamu materiālu alternatīvas, un izmantošanas iespējas ceļu būvē. Noskaidrot nepieciešamās kvalitātes prasības, kā arī ekonomisko un ekoloģisko izdevīgumu, dažādu atgūtu un alternatīvu materiālu pielietošanā ceļu būvniecībā.
Hipotēze: Ja ceļu būvniecības materiālus aizvieto ar alternatīviem risinājumiem, tad ilgāk tiek saglabāti izsmeļamie dabas resursi, kā arī ceļu kvalitātes un ilgtspējības rādītāji nesamazinās.
Kā zināms pēdējos gados visā pasaulē ievērojamu uzmanību ieguvusi „atkritumu problēma”. Atkritumi arvien vairāk aizņem zemju platības izveidotos poligonos, nonāk atkritumu kalnos, un vissliktākais variants, ka ļoti liela atkritumu daļa ir piesārņojusi pasauli nekontrolēti plūstot upēs, jūrās, okeānos, mežos, pļavās un citur dabā. Šie atkritumi ļoti piesārņo dabu, ietekmē tās daudzveidību, dzīvotspēju, kā arī dzīvnieku un cilvēku veselību. Atkritumiem sadaloties vidē rodas dažādas kaitīgas vielas, kas saindē dzeramo ūdeni, piesārņo augsni, gruntsūdeņus, caur dzeramo ūdeni izraisa dažādas slimības kā cilvēkiem, tā arī dzīvniekiem, kā arī veicina klimata izmaiņas u.t.t. Savukārt, atkritumiem sadegot, dabā nonāk vielas, smagie metāli, kaitīgi izmeši un dioksīni, kas var saindēt cilvēkus un dzīvniekus caur gaisu, kas tiek ieelpots, kā arī, kas veicina skābo lietu, un klimata izmaiņu veicinošo gāzu rašanos. Atkritumi, galvenokārt, tiek iedalīti trīs pamatgrupās – sadzīves atkritumi, bīstamie atkritumi un ražošanas atkritumi. (Vilciņa, Atkritumi - to ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība Latvijā.) Visās šajās grupās ir kādi atkritumi, ko ir iespējams pārstrādāt, un izmantot atkārtoti. Līdz ar to vadošās aģentūras nu jau gadiem stipri ierobežo atkritumu izplatību, mudina uz to pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Tā visā pasaulē, un īpaši Eiropā ir izveidoti daudz likumi, projekti, attīstības stratēģijas, un citi atkritumu apsaimniekošanu noteicoši un regulējoši faktori, kas mudina un ved kopējo saimniecisko darbību uz mērķi – samazināt dabā nonākušo atkritumu daudzumu un veicināt aprites ekonomiku. Piemēram, „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030” paredz piesārņojuma un atkritumu plūsmu samazināšanu un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, un nosaka, ka 2030. gadā jāpārstrādā vismaz 80 % no savāktajiem atkritumiem.” (Homo Ecos) Līdz ar to rodas papildus jautājumi, kur un kā šos atkritumus iespējami ērtāk, lētāk un labāk varētu izmantot vai pielietot atkārtoti, lai tie nepiesārņotu dabu, un būtu noderīgi, neveicinot dabas piesārņojumu, vai dabīgo resursu izmantošanu. Tā kā ceļu būvniecībā tiek pielietoti daudz dažādi materiāli un to sortimenti, daudz kur pasaulē jau daudzus gadus tiek pētītas atkritumu izmantošanas iespējas ceļu būvniecībā, tādā veidā veicinot aprites ekonomiku, un, ietaupot neatjaunojamos dabas resursus.
Maģistra darbs sastāv no 117 lapām, 3 nodaļām, 13 apakšnodaļām, 26 tabulām, 15 attēliem, un 15 pielikumiem. Veiktajā informācijas apstrādē un pētījumā tika izmantoti 58 informācijas avoti. |
