| Abstract |
Kopš 2020. gada 14. marta Latvijas Republikas teritorijā tika pasludināta ārkārtas situācija sakarā ar pandēmijas Covid 19 izplatīšanos visā pasaulē. Lai mazinātu Covid 19 izplatīšanās risku valstī, valdība ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kas ierobežo iedzīvotājus dažādos dzīves aspektos, tajā skaitā arī izglītības, saimnieciskās darbības, izklaides u.c. Šie ierobežojumi ir stipri ietekmējuši valsts ekonomisko stāvokli, kā arī ārējā tirgus procesus, kas atspoguļojas valsts ekonomiskajos rādītājos - IKP, importā un eksportā, bezdarba līmenī, inflācijas līmenī u.c. Šajā darbā ir iekļauta ekonomisko rādītāju svārstību analīze un to izraisīšanas cēloņu izpēte un skaidrojumi, kas ir pamatoti ar Covid 19 saistošu oficiāli apkopoto informāciju.
Pandēmija ir iespaidojusi iedzīvotāju ienākumus, izdevumus un uzkrājumus, kā arī to nodarbošanos kopumā, jo daļa cilvēku nedrīkst atsākt savu darbu un atrodas dīkstāvē, kā arī uzņēmēji zaudē ienākumus, jo nedrīkst turpināt savu saimniecisko darbību. Kaut arī valsts piedāvā uzņēmējiem atbalsta iespējas, ne visi atbilst šo atbalstu kritērijiem vai zaudē stabilitāti un vairs nespēj uzturēt savu saimniecisko darbību, kā dēļ cilvēki zaudē darbu. Ir radušās ekonomiskās un tirdzniecības problēmas sakarā ar kravas un pasažieru pārvadājumu ierobežojumiem, kas ietekmē IKP, importu, eksportu un inflāciju.
Kaut arī pandēmija Covid 19, lielākoties, atstāj negatīvus iespaidus Latvijas valstī un visā pasaulē, radot neprognozējamus šķēršļus, parādās arī pozitīvi aspekti, piemēram, Latvijas eksports 2020. gadā, neskatoties uz starptautisko pārvadājumu ierobežojumiem, ir sasniegusi rekordaugstu vērību, kas ir saistīts ar pastiprinātiem ierobežojumiem citās valstīs. Jo mazāki saslimstības rādītāji ir Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības un pasaules valstīm, jo lielākas ir iespējas Latvijai uzlabot savu ekonomisko stāvokli, eksportējot lielāku preču daudzumu.
Pandēmija Covid 19 atstāj ļoti pretrunīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un tirgu, jo kopumā Latvija kā valsts turas pietiekami stabilā līmenī, taču, spriežot pēc bakalaura darba ietvaros veiktās aptaujas, iedzīvotāju labklājība un apmierinātība ar valsts ieviestajiem ierobežojumiem ir iespaidota negatīvi. |
