| Abstract |
Pētījuma “Negatīvas procentu likmes analīze nacionālajās bankās” vispārējais mērķis ir pārskatīt un analizēt, vai negatīvā procentu likmju politika piemērošana praksē ir efektīva. Šī pētījuma galamērķis ir panākt pārliecinošu atbildi, kas izskaidro ekspertu atzinumu pamatu vai vienota viedokļa trūkumu šajā jautājumā un apstiprina vai apgāž izvirzīto hipotēzi.
Pētījuma ietver literatūras pārskatu par teoriju un praksi. Darbā izmantotā pētījuma metode ir Kvotu atlase, kā rezultātā izveidota 42 paraugu datu bāze no “SEB Sweden AB”. Tiek izveidota aprakstošā un secinošā statistika, izmantojot neatkarīgo mainīgo (piemērotā negatīvā procentu likme) un atkarīgos mainīgos (darījumu skaits; darījumu vērtība). Statistikas analīze sniedz vairākus secinājumus, viens no tiem ir, ka ir novērojama nozīmīga atšķirība starp minimālajiem un maksimālajiem atkarīgajiem mainīgajiem lielumiem, salīdzinot datus starp piemēroto un nepiemēroto negatīvo procentu likmi.
Darbā izvirzītā hipotēze, ka negatīva procentu likme samazina darījumu biežumu komercbanku kontos, netika pierādīta, jo kontos, kas ir zem negatīvās procentu likmes kritērijiem, vairākumā gadījumu ir ievērojami mazāk darījumu, un, pamatojoties uz paraugu, tie nekad nesasniedz kritērijus. Tomēr kontos, kam tiek piemērota negatīvā procentu likme, darījumu skaits un konta apgrozījums ir ievērojami augstāki, taču apgalvot, ka iemesls tam ir piemērotā negatīvā procentu likme, viennozīmīgi nav iespējams, jo klientu konfidencialitātes dēļ, informācija par kontu turētājiem nav pilnīga. Tēze ir rakstītā angļu valodā un tajā ir iekļautas četras tabulas un trīs pielikumi. |
