| Abstract |
Šis pētījums cenšas izskaidrot kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ietekmē mājsaimniecību uzkrājumus Baltijā un Skandināvijā, koncentrējoties uz atšķirībām starp šīm divām valstu grupām ar tik atšķirīgajām vēsturēm un valsts ekonomikas modeļiem, fiskālajām politikām.
Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu-vai iekžemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju var prognozēt mājsaimniecību uzkrājumus- tika izmantoti korelācijas un lineārās regresijas modeļi. Salīdzināšanas nolūkos tika izmantots arī iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājs kā neatkarīgais mainīgais. Pētījumā izmantotie dati tika ņemti no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Pasaules Bankas datubāzēm.
Tomēr rezultāti ne vienmēr bija nozīmīgi. Valstīm, kuru rezultāti bija nozīmīgi, korelācijas rezultāti norāda, ka starp iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju un mājsaimniecību uzkrājumiem ir diezgan stipra un pozitīva korelācija, izņemot Somiju, tur korelācija ir ļoti stipra, bet negatīva. Rezultāti starp iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu un mājsaimniecību uzkrājumiem rāda pretējus rezultātus-vidēji stipru, bet negatīvu korelāciju. Arī lineārās regresijas rezultāti rāda līdzīgus modeļus, taču rezultāti pirms un pēc datu pārveidošanas un pielāgošanas ir nozīmīgi tikai Latvijai un Igaunijai. Šajās valstīs īstermiņa lineārā attiecība starp iekšzemes kopprodukta pieaguma tempu un mājsaimniecību uzkrājumiem ir negatīva jeb, kad iekšzemes kopprodukta pieaguma temps ir pozitīvs, tad mājsaimniecību uzkrājumi samazinās.
Ar šādiem rezultātiem var tikai daļēji atbildēt uz pētījuma jautājumu, galevnokārt, jo vairumā valstu, kas tika analizētas rezultāti neuzrādīja nozīmīgumu starp šiem diviem mainīgajiem lielumiem. Arī nekādas īpašas līdzības vai atšķirības starp Baltijas un Skandināvijas valstīm nav identificētas. Tam var būt dažādi izskaidrojumi, piemēram, izmaiņas iedzīvotāju skaitā, valstis atrodas atšķirīgos biznesa ciklos kā arī ekonomikas konverģences teorija. Protams, šim pētījumam ir arī trūkumi kā izmantots pārlieku vienkāršots modelis un salīdzinoši maz datu. Tomēr šis pētījums līdzīgi kā citi iepriekš veiktie pētījumi vēreiz parāda, ka nav viens pareizais modelis vai attiecība starp iekšzemes kopproduktu un mājsaimniecību uzkrājumiem. Tas ir ļoti atkarīgs no kultūras atšķirībām, laika periodiem un vēsturiskajam fonam, mantojumam. Tālākie pētījumi var tik veikti, lai identificētu galvenos iemeslus, kāpēc mājsaimniecības uzkrāj un kā valsts ekonomiskais stāvoklis tos ietekmē. Šis pētījums ir rakstīts angļu valodā, un tas sastāv no 51 lapas, ieskitot 11 tabulas, četrus attēlus un 69 informācijas avotus. |
