| Abstract |
Orientēšanās spēja ir cilvēkam dzīvībai nepieciešama. Vide, kurā cilvēks nespēj orientēties rada nepatīkamas sajūtas, stresu. Lai nodrošinātu orientēšanos, vislabāk par vides navigāciju domāt jau projektēšanas laikā. Situācijās, kad vide jau izveidota, var izveidot navigācijas elementu sistēmu, lai uzlabotu orientēšanos.
Pilsētvidē un publiskajās ēkās vērojamas daudzas norādes, cilvēki jau tās uztver par pašsaprotamām. Šajā darbā pētīts un aprakstīts vides navigācijas elementu lietojums un tā nozīme. Bakalaurā ar izvirzītajiem principiem, kas nepieciešami, lai vidē būtu viegli orientēties, analizēta dzīvojamo rajonu ārtelpas kvalitāte.
Pētījumā apskatīti un analizēti 2 dažādi Rīgas dzīvojamo rajonu apgabali (Teikā un Purvciemā), kur vienā no tiem raksturīga apmaldīšanās un vides neizpratne, otrā šādas problēmas nav raksturīgas. Pētījumā, balstoties uz izvērtēto teritoriju analīzi, iegūti rezultāti, kuri vēlreiz analizēti ar sabiedrības aptaujas palīdzību.
Pētījuma mērķis: izpētīt vides navigācijas pielietojumu un nozīmi, nosakot principus, kas veido vidi, kurā iespējams viegli orientēties. Mērķa sasniegšanai izvirzītie darba uzdevumi ietver teorētisko nostādņu un normatīvo aktu analīzi par vides navigāciju publiskajā vidē, navigācijas standartiem, dzīvojamo rajonu analizēšanu un salīdzināšanu, kā arī iedzīvotāju aptauju.
Rīgas Tehniskās Universitātes, Arhitektūras Fakultātes, 4. kursa studentes Beātes Romkas bakalaura darbs sastāv no trīs analītiskajām daļām, secinājumiem un pielikumiem. Darba pielikumā pievienots izmantoto attēlu saraksts. Bakalaura darbs sastāv no 53 lpp, 45 attēliem, 2 pielikumiem un 50 izmantotajiem avotiem.
Izstrādātā darba atslēgas vārdi: vides navigācija, orientēšanās vidē, vides norādes un kartes. |
