| Abstract |
Bakalaura darbā “Iekļaujošas dzīvojamās vides plānošana Bolderājas apkaimē” tiek aplūkots iekļaujošas dzīvojamās vides plānošanas ietvars Bolderājas apkaimes kontekstā, izpētot pilsētu plānošanas teoriju attīstību 20. gadsimtā, ārvalstu praksi iekļaujošas dzīvojamās vides attīstības veicināšanā un iespējamos pilsetplānošanas instrumentus, ko varētu lietot gan Bolderājas apkaimes attīstībai, gan Rīgas pilsētā kopumā.
Darba mērķis ir noteikt Bolderājas potenciālu iekļaujošas dzīvojamās vides veidošanā. Mērķa sasniegšanai tika izpētīta un apkopota literatūrā pieejamā informācija par pilsētu plānošanas teoriju attīstību 20. gadsimtā, identificēti galvenie dzīvojamās vides attīstības izaicinājumi Rīgā, definēti iekļaujošas dzīvojamās vides kvalitātes kritēriji, pēc kuriem tika novērtēta Bolderājas dzīvojamā vide un tika izstrādāta SVID analīze iekļaujošas dzīvojamās vides Bolderājā potenciāla izvērtēšanai, ka arī tika izstrādāti priekšlikumi identificēto dzīvojamās vides attīstības problēmu novēršanai.
Pamatojoties uz darbā iekļauto informāciju un veikto izpēti, autore secinājusi, ka iekļaujošas dzīvojamās vides plānošanas pamatuzdevums ir visu planošanā iesaistīto pušu holistiskas sadarbības nodrošināšana un liela nozīme dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanā ir vietējo iedzīvotāju aktīvai iesaistei, apkaimes uzraudzībai, piederības un atbildības sajūtas par apkaimes nākotni veidošanai un stiprināšanai. Mūsdienās dzīves līmenis Bolderājā ir pasliktinājies un netiek pilnvērtīgi izmantots apkaimes potenciāls. Pamatojoties uz veikto ārvalstu pieredzes un Bolderājas apkaimes vizuāli telpisko un grafoanalītisko izpēti, autore aktualizē ne tikai apkaimes nepieciešamību pēc telpiskās vides kvalitātes celšanas, zemā prestiža stereotipu maiņas Rīgas iedzīvotāju uztverē un esošās iekļaujošas dzīvojamās vides potenciāla īstenošanas, bet arī ģentrifikācijas risku nepieļaušanas pasākumu kopumu apkaimei attīstoties un NĪ cenu pieauguma gadījumā.
Pētījuma izstrādes gaitā izmantota Bolderājas apkaimes vizuāli telpiskās un grafoanalītiskās izpētes metode, Rīgas pilsētas plānošanas dokumentācijas, aktuālo politikas stratēģiju un likumdošanas salīdzinošā analīze, kā arī teritorijas ģeogrāfijas, demogrāfijas un infrastruktūras statistiskā analīze.
Bakalaura darbs sastāv no trīs nodaļām, 64 lapaspusēm, 23 attēliem, 46 pielikumiem un 83 informācijas avotiem. |
