| Abstract |
ANOTĀCIJA
Maģistra darba nosaukums ir “20. gadsimta otrās puses industriālā mantojuma revitalizācija”.
Pētījuma mērķis ir noteikt 20. gadsimta otrās puses industriālā mantojuma ietekmi uz pilsētvidi, tā revitalizācijas nepieciešamību un pamatprincipus, pamatot industriālo ēku jaunas izmantošanas iespējas un piedāvāt veidus, kā šīs iespējas realizēt vienlaicīgi atrisinot degradēto teritoriju un arī vides piesārņojuma problēmas, kā arī izpētīt citu valstu pieredzi to atjaunošanā un mūsdienīgas vides veidošanā.
Darba pirmajā nodaļā tiek apzināta 20. gadsimta otrās puses industriālo teritoriju attīstība, analizēti industriālo objektu arhitektoniskie apjomi un to funkcijas.
Darba otrajā nodaļā tiek pamatota 20. gadsimta otrās puses industriālo teritoriju revitalizācijas nepieciešamība un tās pamatprincipi.
Darba trešajā nodaļā tiek salīdzināta 20. gadsimta industriālā mantojuma revitalizācijas piemēri pasaulē un Rīgas kontekstā.
Izpētīto industriālo teritoriju revitalizācija ir iespējama, ja arhitektūras un pilsētplānošanas prakse ievēro ilgtspējīgu, uz dabas un cilvēka sinerģijām balstītu tālāk virzības modeli. Mūsdienu pilsētas attīstības pamatā ir pamatprincipi, kas pamato cilvēka un pilsētvides saskaņu, atbalsta kultūru un izglītību. Atbalstot radošu pieeju un inovācijas tie veicinās arī sociālo labklājību un vides ilgtspējību. Mūsdienu pilsēta ir vide, kas veidota kā atvērta vide dažādām sabiedrības grupām, kuras tiek aicinātas piedalīties lēmumu apspriešanā un pieņemšanā jau projektu izstrādes sākumā. Uzsvars tiek likts uz katram cilvēkam pielāgotu pilsētvides veidošanu, mūsdienīgiem arhitektūras risinājumiem, bioloģiskās daudzveidības ieviešanu vides risinājumos, kas dod iespēju zudušu saikņu atjaunošanai starp cilvēku un mūsdienīgu pilsētvidi.
Atslēgas vārdi: industriālais mantojums, revitalizācija, ilgtspējīga pilsētas attīstība.
Pētījuma apjoms: darba apjoms lapaspusēs – 135, attēlu skaits – 120, izmantoto informācijas avotu vienību daudzums – 96, pielikumu skaits – 3. |
