| Abstract |
Kopējais Eiropas regulējums par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību tiek pieņemts direktīvas veidā (ES 2016/797) un Latvijā implementēja atbilstošas izmaiņas nacionālajā likumdošanā (Dzelzceļa likums, redakcijā kura stājas spēkā 2020. gada 16. jūnijā), tādējādi ievīšot arī B klases dzelzceļa signalizācijas sistēmas sertifikācijas priekšnoteikumus Latvijā.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums nav skaidrs un visaptverošs, jo īpaši B klases signalizācijas sistēmu sertifikācijas jomā, ieskaitot B klases sistēmās iekļauto aprīkojumu.
Darba mērķis bija veikt izpēti saistībā ar iekārtām un sistēmām, kas ir iekļauti B klases sistēmu definīcijā, ka arī normatīvā regulējuma analīzi, lai noteiktu tās piemērotību un nepilnības.
Darbs sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā aprakstīta esošā situācija dzelzceļa signalizācijas regulēšanā vienotās Eiropas telpas izveides aspektā un sertifikācijas jomā, pievēršot īpašu uzmanību atšķirībām sakarā ar 1520mm sliežu ceļa platumu Latvijā. Tika veikta situācijas analīze Latvijā, Eiropā un citās (ne-ES ar 1520 mm dzelzceļa sistēmu) valstīs. Otrajā daļā tiek izpētīti CCS (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēma) sistēmas un ERTMS (Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma) ieviešanas principi, un ALS (automātiskā lokomotīvju signalizācija) sistēmu raksturojumi. Trešā daļa fokusējas uz sertificēšanas procedūrām un institūcijām saskaņā ar Dzelzceļa likuma jaunās redakcijas prasībām.
Ceturtā daļa ir projektu daļa, kurā tiek izstrādāta mikroprocesoru centralizācijas sistēmas saskarnes daļa ar B klases vilciena aizsardzības sistēmas kodēšanas ierīcēm, kas Latvijā ir ALSN, ar kodu pārraidi pa tonālajām sliežu ķēdēm.
Veikts secinājums par nacionālo regulējumu un standartu nepilnīgumu, kā arī iespējamiem sarežģījumiem izveidojot nacionālo novērtēšanas institūciju. Tika izteikti priekšlikumi pašreizējās situācijas uzlabošanai.
Maģistra darbā ietilpst 93. lpp., 48. attēli, 15. tabulas un 53. informācijas avoti. |
