| Abstract |
Maģistra darbā mērķis ir izpētīt hibrīdu tīklus un novērtēt kā mainās signāla pārraides kvalitāte, pielietojot teorētiski izveidoto eksperimentālo hibrīda bezvadu tīklu. Pētījuma laikā tika novērots kā GSM antenas pārraidīts signāls uzvedās noteiktos apstākļos, kur ir dažādi šķēršļi un kā mainās signāls, izmantojot papildus Wi-Fi tehnoloģiju, kas ļauj nodrošināt labāku signāla pārraidi nekā maršrutētājā iebūvēta Wi-Fi / GSM tehnoloģija, tādējādi, teorētiski, izveidojot hibrīdu tīklu.
Lai sasniegtu darba mērķi darba gaitā tika apskatīti jaunākie sasniegumi un pētījumi attiecībā uz hibrīda bezvadu tīkliem, kā arī tika veikta signāla pārraides kvalitātes analīze, pie dažādiem nosacījumiem, apstākļiem un tīklu konstrukcijām.
Maģistra darba teorētiskā daļā darba autors izpētīja jaunās paaudzes tīklus, to veidus un darbības principus, kā arī apskatīja hibrīdu tīklu integrācijas veidus. Darbā ir aprakstīti tādi hibrīda bezvadu tīklu elementi kā elektromagnētiskais spektrs un optiskā bezvadu komunikācija. Kā arī autors izpētīja hibrīda tīklu sistēmas darbības principus un pamata protokolus: BS, AD Hoc, QoS, PPP.
Darba eksperimentālajā daļā ir aprakstīti pētījuma gaita un iegūtie rezultāti. Darba pētījumu daļā ir piedāvāts detalizēts eksperimentālās hibrīda tīklu arhitektūras izveides procesa apraksts, kā arī piedāvāti pētījumu gaitā iegūtie mērījumu rezultāti. Pētījumu laikā tika novērtētas signāla kvalitātes izmaiņas mainot gan tīklu arhitektūru, gan arī mērījumu apstākļus (iekštelpās / ārtelpās), šķēršļu esamību, mērījumu distanci, datu pārraides ātrumu un maksimālu pārraides signāla pastiprinājuma līmeni.
Maģistra darbs satur 88 lapu, 26 attēlus, 2 tabulas, 12 pielikumus. Darba rakstīšanai tika izmantots 31 informācijas avots. |
