Abstract |
ANOTĀCIJA
Cilvēka dzīve nav iedomājama bez dienas gaismas, kas ir ārtelpas elements, taču 90% no sava laika mēs pavadām iekštelpās. Kādai jābūt dienas gaismas kvalitātei iekštelpā? Kā to var normēt? Kā to var nodrošināt? - tie ir pētniecības darba pamatjautājumi.
Šodien, gan Eiropā, gan pasaulē nav vienotas attieksmes pret dienas gaismas kvalitāti iekštelpā, kā arī nepastāv universālas metodes tās noteikšanas. Tomēr, nav šaubu, ka dienas gaismas kvalitāte būtiski ietekmē gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos iekštelpas rādītājus. Jautājums – kādā veidā?
Maģistra darbs apskata, analizē un sistematizē līdzekļu klāstu, ar kuru palīdzību var uzlabot dienas gaismas kvalitāti iekštelpā, izvērtējot to racionalitāti Latvijas apstākļos. Pētījums fokusēts uz Latvijas normatīvās bāzes analīzes, kā uz viena no spēcīgākajiem instrumentiem dienas gaismas kvalitātes nodrošināšanā iekštelpās. Tās iztirzā normatīvo aktu priekšrocības un riskus, salīdzinājumā ar ārzemju valstu pieredzi. Darbs apskata arī dienas gaismas ietekmei uz cilvēka emocionālo uztveri – vizuālo komfortu un dienas gaismas lomu telpas apgaismojuma rakstura veidošanā un to funkcionālo atbilstību.
Darbs sastāv no trīs izpētes sadaļām, secinājumu sadaļas un pielikumiem. Pirmajā sadaļā tika izanalizētas priekšrocības un riski, ko dod dienas gaismas izmantošana iekštelpās. Otra daļa veltīta dienas gaismas kvalitātes reglamentēšanas metožu izvērtēšanai, kas tiek izmantotas Eiropas valstīs, kas atrodas ar Latviju vienā ģeogrāfisko platuma grādu joslā. Trešajā pētījuma daļā tika izanalizēta Latvijas likumdošanas pieeja dienas gaismas kvalitātes reglamentēšanā un tās stipras un vājas puses.
Arhitektoniko paņēmienu ietekme uz dienas gaismas kvalitāti tika izvērtēta izmantojot grafoanalītisko skicēšanu, precīzāku datu iegūšanai tika izmantota EcoTEC datorsimulāciju programma. Socioloģiskā aptauja, tika izmantota, lai iegūt salīdzinošus datus par cilvēku attieksmi pret subjektīviem aspektiem, kādi ir telpas uztvere, komforta prioritāšu sakārtojumu un citi.
Darba kopējais apjoms ir 67 lappuses, kurās ietilpst 38 attēli. Darbā ir izmantoti 70 informācijas avoti, no kuriem 62 ir svešvalodās (angļu, krievu, lietuviešu, dāņu). Maģistra darbam ir pievienoti 3 pielikumi. |