| Abstract |
Maģistra darbā izstrādāta metode autologu un no komerciāliem izejmateriāliem veidotu fibrīna matricu iegūšanai, izmantojot donoru asinis, komerciālos trombīna, fibrinogēna, CaCl2 izejmateriālus un dažādas zāļu piegādes sistēmas. Fibrīna matricām noteikts fāžu sastāvs, gēla frakcija, kā arī mikrostruktūra. Pētīta autologo fibrīna matricu antibakteriālā iedarbība atkarībā no medikamenta ievadīšanas formas. Abu veidu matricas modificētas ar farmaceitiski aktīvo vielu – vankomicīna hidrohlorīdu, kontrolētu zāļu piegādes sistēmu izveidei. Pētīta zāļu piegādes sistēmas iegūšanas tehnoloģijas ietekme uz medikamentu izdalīšanas kinētiku 312 h ietvaros. Variējot zāļu piegādes sistēmu veidus, medikamentu ievadīšanas un matricu sagatavošanas tehnoloģijas, iegūtas kontrolētas izdalīšanas zāļu piegādes sistēmas, no kurām medikaments izdalās līdz 13 dienām.
Literatūras apskatā apkopota informācija par fibrīnu, fibrīnu saturošām matricām, vankomicīna hidrohlorīdu, kā arī zāļu piegādes sistēmām, to īpašībām un iespējamo iekļaušanu fibrīna matricu izveidē. Darbā izmantota VĶT institūtā un RTU Zinātniskās bibliotēkā pieejamā literatūra, elektroniskās datu bāzes un internets. Apskatītie literatūras avoti ir angļu un latviešu valodā, kas izdoti no 1987. līdz 2020. gadam.
Darba eksperimentālajā daļā raksturoti izmantotie materiāli un aprīkojums. Sagatavotas autologas un no komerciāliem izejmateriāliem veidotas fibrīna matricas kontrolētai zāļu piegādei un izvērtētas to īpašības. Noskaidrotas sakarības starp vankomicīna hidrohlorīda saturošo zāļu piegādes sistēmu iegūšanas metodēm un to īpašībām. Izstrādātas autologo un no komerciāliem izejmateriāliem veidoto fibrīna matricu iegūšanas tehnoloģijas shēmas.
Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā, satur 84 lpp, 34 attēlus, 12 tabulas, 2 pielikumus, darbā izmantoti 92 literatūras avoti. |
