| Abstract |
Bakalaura darba tēmas nosaukums ir Eiro ieviešanas iespējas un riski Latvijā. Iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, Latvija ir uzsākusi integrācijas procesu ceļā uz eirozonu. Lai apstiprinātu Latvijas gatavību pievienoties vienotās valūtas telpai, tai ir jāizpilda Māstrihtas konverģences kritēriji, kuri attiecās uz cenu stabilitāti, budžeta deficīta un valsts parāda noteiktā līmeņa uzturēšanu, valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes rādītāju, kā arī valsts dalību vienotā valūtas kursa mehānismā (VKM II).
Vienotās valūtas ieviešanas process balstās uz optimālu vienas valūtas reģionu teoriju, kurā savukārt paredz ne tikai labumu iegūšanu, bet arī potenciālo risku materializēšanos.
Bakalaura darba mērķis ir pamatot eiro ieviešanas nepieciešamību Latvijā, kā arī noteikt ieguvumus un zaudējumus pievienojoties vienotai valūtas sistēmai. Bakalaura darba uzdevumi ir: noskaidrot Eiropas Monetārās Savienības darbības pamatprincipus, novērtēt Latvijas valsts atbilstību Eiropas Monetārai Savienībai, izvērtēt vienotas valūtas priekšrocības un trūkumus, identificēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus no pievienošanās Eiropas vienotās valūtas reģionam, izvērtēt potenciālos riskus, atliekot eiro ieviešanu Latvijā, veikt eiro ieviešanas procesa SVID analīzi, noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētības līmeni par eiro ieviešanas procesu..
Darba teorētiskajā daļā tika aplūkota optimālo valūtas zonu teorijas būtība, vienotas valūtas nepieciešamība un tās priekšrocības. Tika apskatīti Eiropas Monetārajā savienībā iestāšanas noteikumi Māstrihtas konverģences kritēriji.
Darba analītiskajā daļā tika analizēti galvenās priekšrocības un trūkumi iestājoties eirozonā un ieviešot vienotu valūtu. Tika novērtēta Latvijas valsts Māstrihtas kritēriju izpilde. Tika arī identificēti riski, ar kuriem Latvijas valsts var sastapties, atliekot eiro kā vienotās valūtas ieviešanu. Darba autore veica SVID analīzi, lai precīzāk izvērtēt eiro ieviešanas procesa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, izanalizējot eiro ieviešanas procesa stiprās, vājās puses, ārējās iespējas un draudus, kas varētu skart Latviju pēc vienotās valūtas pieņemšanas. Analītiskajā daļā tika arī veikta darba autores sastādīta aptauja par Latvijas iedzīvotāju informētības līmeni attiecībā uz Latvijas tieksmi iestāties vienotā valūtas zonā.
Pētījumā rezultātā darba autore ir nonākusi pie secinājumiem, ka uz doto brīdi Latvija nav gatava iestāties eirozonā, jo Māstrihtas kritēriji nav izpildīti. Tomēr tai ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai spētu ieviest eiro noteiktajā mērķa datumā. Apstiprinoties darba hipotēzei, ieguvumi no eiro kā vienotās valūtas ieviešanas ir nozīmīgākie nekā potenciālie riski.
Bakalaura darbs sastāv no 53 lapām, kurās ir iekļauts 17 attēli, 4 tabulas, 1 formula un 3 pielikumi. Autore ir izmantojusi 33 bibliogrāfiskus avotu. |
