| Abstract |
Anotācija
Bakalaura darba autors Gints Skroderis izstrādājis darbu, kura tēma ir „Viedās elektrostacijas integrācija kopējā tirgū”. Darbā izvirzītie mērķi: veikt analīzi starp Somijas iegūto pieredzi šāda veida ražotnes būvniecībā un projektēšanā un izvērtēt, kā Latvijā var tikt veidota piedāvājuma un pieprasījuma reakcija jeb “demand response” attīstība un veicināšana Latvijas elektroenerģijas sistēmā. Darbā arī ir aplūkota Latvijas pieredze un 2020. gada 24. martā publicētais likums par agregatoru modeļa ieviešanu Latvijas energosistēmā. Elektroenerģijas patēriņš mūsu apgādes sistēmā mainās katru dienu, un ir samērā precīzi zināmas tirgus tendences gada griezumā. Varam precīzi paredzēt, cik liels elektroenerģijas daudzums mums būs jāsaražo, lai nodrošinātu valsti ar elektroenerģiju gada vai mēneša griezumā. Savukārt jaunās tirgus tendences ar svārstīgo atjaunojamo energoresursu ģenerācijas apjoma pieaugumu enerģijas tirgū liek mums domāt par tādiem inovatīviem sadales tīkla pārvaldības instrumentiem kā pieprasījuma un piedāvājuma reakcija (turpmāk tekstā DR).
Šis instruments spēj pielāgoties elektroenerģijas tirgus vajadzībām, šādi līdzsvarojot (DR) veidotās elektroenerģijas cenas tirgū. Pētījuma laikā aplūkosim kā darbojas Somijā izbūvēta tirdzniecības centra viedā elektroenerģijas ražotne; kā tā tiek integrēta kopējā elektroenerģijas tirgū un kas ir ņemts vērā, plānojot šādu projektu. Tāpat apskatīsim kādu labumu varam iegūt no viedas ražotnes un kādu lomu (DR) stimulēšanā veic agregatori.
Tiek apskatīts, kāds ir elektroenerģijas tirgus Somijā un kāda ir Latvijas pašreizējā pieredze pieprasījuma reakcijas ieviešanā. Pētījumā izvērtēsim, cik lielu ekonomisko labumu var pienest viedas ražotnes izveide tās īpašniekiem un kāds būtu kopējais ieguvums tīkla turētājiem. Sabiedrībā tiek uzskatīts, ka (DR) ieviešana var sniegt pozitīvu ekonomisko labumu, samazināt izmaksas tautsaimniecībā, samazināt tīkla uzturēšanas izmaksas un patērētāju izmaksas attiecībā uz patērēto elektroenerģiju.
Tāpat autors uzskata, ka šādu (DR) modeli būtu aktīvi jāvirza arī tirgotāju un balansa pakalpojumu sniedzēju virzienā, kā arī neatkarīgām elektroenerģijas ražotnēm ar balansa rezerves jaudas pieejamību. Darba noslēgumā tiks sniegti autora secinājumi un ieteikumi par esošo situāciju Latvijā, kā arī iespējamie sistēmas uzlabojumi, ja tādi būs nepieciešami. Bakalaura darbs sastāv no 89 lapaspusēm, 10 attēliem un 4 tabulām. Darbā izmantoti 147 dažādi literatūras avoti un citi informatīvie materiāli, Eiropas Savienības tiesību akti, Latvijas Republikas normatīvie akti, grāmatas, pētnieciskās publikācijas un pētījumi gan angļu, gan latviešu valodā. Darbā ir ietvertas intervijas ar 3 nozares ekspertiem un izmantotie dati tika iegūti no pieejamiem resursiem un Nord Pool biržas. |
