| Abstract |
Maģistra darba autors: Roberts Reinis Šļaukstiņš. Darba zinātniskais vadītājs: docente, Dr.oec. Anita Straujuma. Konsultants: Mg.oec. Mikus Dubickis Temats: Zināšanu pārnese uzņēmumu grupas ietvaros: problēmas un risinājumi.
Uzņēmumiem cenšoties samazināt izmaksas, kuras saistītas ar servisa nodrošināšanu, nereti tiek pieņemts lēmums pārvietot uzņēmuma struktūrvienību uz ekonomiski izdevīgāku valsti. Šāda pieeja plaši tiek lietota uzņēmumu grupās, pārvietojot struktūrvienības uz citā reģionā esošu uzņēmumu vai atklājot jaunu servisa centru. Uzņēmumu pārvietošanas rezultātā, zināšanu pārneses aspekti kļūst aktuāli, lai uzņēmuma rīcībā esošās zināšanas saglabātu un nodotu jaunajam uzņēmumam pirms zināšanu avota uzņēmuma slēgšanas.
Esošajās zinātniskajās publikācijās tiek apskatīta zināšanu pārnese un to ietekmējošie faktori starp uzņēmumiem, kur abas puses apmainās ar to rīcībā esošajām veiksmīgajām praksēm, bet iztrūkst pētījumu par faktoriem, kuri nozīmīgi ar uzņēmuma likvidāciju saistītā zināšanu pārnesē.
Lai noskaidrotu šos faktorus, sākotnēji tiek veikta modeļu un sistemātiska literatūras pārskata analīze, lai apkopotu zināšanu pārnesi ietekmējošos faktorus konceptuālajā modelī. Veicot gadījuma izpēti uzņēmumā, kurš atkārtoti saskāries ar zināšanu pārnesi no uzņēmuma, kuru pēc pārneses beigām slēdz, veiktas 8 ekspertu intervijas ar kuru palīdzību tiek precizēts iepriekš iztrādātais modelis. Precizētā modeļa faktori izvērtēti ar Analītiskās Hierarhijas Procesa (AHP) metodi, balstoties uz triju zināšanu pārneses vadītāju viedokli, kuri uzņēmumu grupā vada zināšanu pārneses procesus, līdz ar ko ir kompetenti spriest par atsevišķu faktoru nozīmi procesa īstenošanai. Papildus apkopoti un analizēti novērojumi no uzņēmuma struktūrvienības, kura darba izstrādes laikā iesaistīta zināšanu pārneses projektā.
Rezultātā noskaidroti un savstarpēji izvērtēti pārnesi ietekmējošie faktori, kuru apzināšanās sekmēs zināšanu nodošanu projekta laikā. Empīriskajā daļā, kā svarīgākie faktori zināšanu pārnesei noskaidroti saņēmēju puses motivēšana, projekta plānošana un uzraudzība, indivīdu spējas un zināšanas, mācības un valodas barjeras. Uzņēmumiem nepieciešams koncentrēties uz šiem faktoriem, jo tieši šie faktori visvairāk spējīgi uzlabot pārneses norisi. Kā mazāk nozīmīga ir raksturota kultūras, darba stila, paaudžu un zināšanu veida atšķirību nozīme, kas literatūrā minētajā tradicionālajā zināšanu pārnesē minēta kā nozīmīga. Ar uzņēmuma likvidāciju saistītā zināšanu pārnesē nav nepieciešams koncentrēties uz šiem faktoriem, jo to uzlabošana nespēs būtiski uzlabot procesa gaitu.
Darba apjoms – 94 lpp., 21 tabulas, 13 attēli un 5 pielikumi. |
