Abstract |
Maģistra darbu izstrādāja Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes “Pilsētu un reģionu inženierekonomika” programmas 2. kursa studente Diāna Račkova. Darba tēma - Integrēto risinājumu ietekme Latvijas lauku reģionu attīstībā. Darba vadītājs ir Mg.oec., Dipl.oec. Uldis Kamols.
Darba mērķis ir noteikt lauku telpas izaugsmes iespējas, veidojot lauku reģionus kā pievilcīgas dzīvesvietas jaunākajām paaudzēm, motivējot pilsētu un lauku integrāciju ar attālinātā darba iespējam, kā arī ieviešot integrētas tehnoloģijas piena lopkopībā.
Darbā izpētīta literatūra un citi avoti par lauku reģionu nozīmi un tās galvenajām problēmām, apkopoti un analizēti iegūtie dati par dažādu risinājumu ietekmi, veikta SVID analīze, aptauja un intervija, veidoti secinājumi un priekšlikumi par iespējām, kā veicināt lauku reģionu attīstību.
Darbs sastāv no teorētiskās, analītiskās daļas, praktiskās un projektu daļas, kopumā 104 lapas bez pielikumiem, 53 attēliem, 18 tabulām un 60 informācijas avotiem un 3 pielikumiem. Darbs sastāv no četrām nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem. Teorētiskajā daļā tiek definēti lauku reģioni un izvirzītas galvenās attīstības problēmas, pamatojoties uz to izvirzīti ierosinājumi par integrēto risinājumu iespējām izaugsmes veicināšanai. Darba analītiskajā daļā analizēta reģionu attīstības atšķirība, kā arī lauksaimniecības un piena lopkopības situācija Latvijā. Praktiskajā daļā pamatojoties uz teorētiskās bāzes un datu analīzes, izvirzīts jaunu lauku novadu un pilsētu novadu sadalījums, kas atbilst esošajai Latvijas reģionālajai situācijai. Veikta iedzīvotāju anketēšana, lai noskaidrotu viedokli par attālinātā darba iespējām, lauku attīstību un to perspektīvu. Projektu daļā izstrādāts individuāls aprēķins par biroja uzturēšanas ietaupījumiem, un veikta SVID analīze. Kā arī veiktas piecas intervijas ar piena lopkopības saimniekiem, kas integrējuši automātiskos robotus saimniecībā un datu analīze par rezultātiem.
Darba mērķis tika sasniegts, noskaidrojot, ka piena lopkopību saimniecību automatizācija attīsta saimniecības, piesaista jaunāko paaudzi un aptur no likvidēšanās, kā arī attālinātā darba iespējas pozitīvi ietekmētu lauku iedzīvotāju skaitu
Darba autore secina, ka lauku novadu neprecīza noteikšana sniedz nepareizu priekšstatu par to attīstību un reālo situāciju. Galvenās problēmas ir: jaunākās paaudzes migrācija un lauku depopulācija, ko izraisa darba tirgus neelastīgums un daudzveidības trūkums. Problēmu risinājums ir integrēto risinājumu iesaiste piena lopkopībā, kas būtu automatizētas tehnoloģijas padarot arī lauksaimniecību pievilcīgu jauniešiem, kā arī attālināto darba iespēju/ centra izveidi, kas paplašinātu darba nozares laukos un sniegtu jaunas darba vietas. |