| Abstract |
Sabiedrības līdzdalība pilsētplānošanā ir plaši atzīta prakse, kas jau vairākas desmitgades ir iedibināta lielākajā daļā pasaules demokrātiju kā ar likumu noteikta pilsētplānošanas sastāvdaļa. Kā prakse tā attīstījās laikā, kad plānošanas teorijā notika metodoloģiska pāreja no ekspertu viedoklī balstītas uz komunikācijā un sadarbībā vērstu plānošanu. Tā nodrošina pilsētvides attīstības un plānošanas projektus ar informāciju no attiecīgā apgabala iedzīvotājiem, sniedz iedzīvotājiem iespēju iesaistīties savas vides veidošanā, nodrošina iesaistīto pušu abpusēju sadarbību un kalpo par iedzīvotāju uzticības uzturēšanas mehānismu atbildīgajām instiūcijām, kā arī nodrošina procesu caurredzamību. Līdzās metodēm, kas nostabilizējušās praksē un ir biežāk lietotas kā publiskās apspriešanas, aptaujas un intervijas, pēdējā desmitgadē tām aktīvi pievienojas jaunas, inovatīvas metodes un rīki. To mērķis ir sasniegt plašāku iedzīvotāju skaitu, iegūt vairāk un izmantojamāku informāciju, kas ir telpiski referencējama un piesaistāma plānošanas praktiskajam procesam.
Bakalaura darba mērķis ir analizēt divu veidu sabiedrības iesaistes metodes, kas guvušas ievērību pēdējos gados, kā arī tikušas pētītas - PPGIS (Public Participation Geographic Information System) un sociālo mediju Lielo Datu ievākšana un apstrāde pilsētvides struktūras un iedzīvotāju paradumu analīzei. Izvēlētās metodes darbā tiek analizētas un savstarpēji salīdzinātas, balstoties uz diviem prakses piemēriem vai eksperimentiem, analizējot to metodoloģiju, ievāktās informācijas kvalitāti, cilvēku iesaisti u.c. faktorus.
Pirmajā nodaļā aprakstīta sabiedrības līdzdalība likumdošanā, analizēti tās mērķi, praksē esošo metožu trūkumi un izaicinājumi un aprakstītas tālāk pētāmās metodes.
Otrā un trešā nodaļa ir prakses piemēru un eksperimentu analīze. Tajā analizēti un salīdzināti divi piemēri, kuros izmantota PPGIS metode - Helsinkos un Cēsīs, un divi, kuros izmantoti sociālo mediju lietoņu Lielie Dati - Honkongā un Madridē.
Ceturtā darba nodaļa ir metožu salīdzinājums un izvērtējums.
Pielikumā ir intervijas transkripti ar Justīni Panteļejevu un Eviju Taureni, Bakalaura projekta grafiskā daļa.
Bakalaura darbs rakstīts latviešu valodā, sastāv no 63 lapaspuses, 2 attēliem, 8 diagrammām, 88 izmantotās literatūras avotiem.
Atslēgas vārdi ir: sabiedrības līdzdalība, pilsētvides analīze, metodes, dati. |
