| Abstract |
Darba autors, Aleksandrs Sants, RTU IEVF studiju programmas “Pilsētu un reģionu inženierekonomikas” students, maģistra darbam ar tēmu “Administratīvi teritoriālās reformas alternatīvie scenāriji Liepājas novadā” noteicis mērķi: Izpētīt kādi ir potenciālie ieguvumi teritoriālai reformai Liepājas novadam, vienlaicīgi piedāvājot savu scenāriju, citādākam esošo administratīvo teritoriju iedalījumu administratīvās vienībās. Darba vadītāja ir asociēta profesore Dr.oec., Tatjana Suvrilo.
Latvijā tiek realizēta teritoriālā reforma, kuras rezultātā Aizputes, Grobiņas, Vaiņodes, Priekules, Rucavas, Nīcas, Durbes, Pāvilostas novadus un Liepājas pilsētu, ir ierosinājums apvienot. Cits no ierosinājumiem, ir apvienot visus novadus, atdalot Liepāju kā atsevišķu pilsētu. Lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas veiksmīgu norisi un efektīvākā un labākā modeļa izvēli, ir jāizvērtē katra modeļa priekšrocības un nepilnības.
Darbā izanalizēti administratīvā iedalījumu vēsture Latvijā un Eiropas valstīs, teritoriālās reformas iemesli un optimālās pašvaldības izmēri. Tika analizēti visu apvienojamo novadu ekonomiskie rādītāji, noteikti attīstības centri, ap kuriem varētu veidot teritoriālo reformu. Arī tika veikta aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par reformu. Projekta daļā tika apskatīta iespējamie ekonomiskie ieguvumi un nepieciešamās investīcijas dažādu scenāriju teritoriālām reformām.
Darba rezultātā tika noskaidrots, ka izveidojot vienotu Liepājas novada modeli tiktu zaudēta cilvēku vēlme iesaistīties novada politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Vispopulārākais modelis starp iedzīvotājiem ir autora piedāvātais modelis ar trīs pašvaldībām. Visiem no modeļiem, bez ekonomiskajiem ieguvumiem, būtu papildu izmaksas pakalpojumu samērošanā un investīcijās, lai varētu nodrošināt šādas administratīvas teritorijas darbību.
Darbs sastāv no 117 lapām, 54 attēliem, 4 tabulām, 5 pielikumiem. |
