| Abstract |
Ņemot vērā pieaugošo ilgtspējīgas būvniecības aktualitāti, maģistra darba mērķis ir izpētīt
līmētas koksnes un dzelzsbetona karkasu konstrukciju materiālu iegūšanas un ražošanas procesu
ietekmi uz vidi, dzīves cikla analīzes (Life cycle assessment – LCA) iespējas un programmas un
veikt konkrētu koka un dzelzsbetona karkasa konstrukciju dzīves cikla ietekmes uz vidi analīzi.
Darba gaitā tika izpētīti līmētas koksnes un dzelzsbetona sastāvā esošo materiālu
ražošanas procesi, enerģijas patēriņš un emisijas, apskatītas polulārākas LCA programmas un to
aprēķinu iespējas. Ar programmas AXISVM palīdzību tika aprēķināti abiem karkasiem
nepieciešamie materiālu apjomi, abiem karkasiem pieņemot vienādus izejas datus (4 stāvu
karkasa konstrukcija, 36x18m plānā). Pieejamajā dzīves cikla analīzes programmā SimaPro,
izmantojot CML-IA baseline vides ietekmes novērtēšanas metodi, balstoties uz iegūtajiem
nepieciešamajiem materiālu apjomiem, tika veikta karkasu dzīves ciklu analīze. Darba gaitā tika
analizēta kopējā karkasa ietekme uz dažādām vides ietekmes kategorijām, veikts karkasu
salīdzinājums, kā arī vērtēts karkasos ietilpstošo atsevišķo materiālu ieguldījums kopējā vides
slodzē. Darba gaitā tika apskatīti dažādi koka karkasa varianti.
Iegūtie rezultāti nav viennozīmīgi, jo ir vides ietekmju kategorijas, kurās līmētas koksnes
karkasa, kura līmētās koksnes iegūšanai izmantota urīnvielas-formaldehīda līme, uzražošana līdz
gatavam produktam rada mazāku ietekmi uz vidi, bet kopumā, ar betonu stinguma sienām un
formaldehīda bāzes līmi, koksnes karkass izrādās videi nedraudzīgāks. Citādāks rezultāts tiek
iegūts koksnes līmēšanai izmantojot poliuretāna līmi. Šāds koka karkass uz vidi rada krietni
mazāku ietekmi un, salīdzinot ar dzelzsbetona karkasu, ir ilgtspējīgāks variants.
Maģistra darba saturs: 87 lpp., 53 attēli, 5 tabulas un 43 izmantotās literatūras avoti. |
