| Abstract |
Nav nekāds noslēpums, kа Latvijas ekonomika pārdzīvo ne īpaši labus laikus augsts bezdarba līmenis, tomēr kvalificēta darba spēka trūkums un zema darbaspēka efektivitāte, izdevumu apcirpšanas visapkārt, kas noved pie zemas pirktspējas utt. utml..
Šajā situācijā uzņēmumi saskārās ar līdzīgām problēmām, kā iedzīvotāji nepieciešamība atmaksāt kredītus, samazināt tērēšanu, un tas viss tiek darīts vienkārši izdzīvošanai. Ir skaidrs, ka tagad izdzīvos stiprākais tas, kam vai nu ir naudas līdzekļu vai efektivitātes rezerves, vai ir citas konkurētspējīgas priekšrocības.
Modernаjā pasaulē šobrīd lielu popularitāti gūst ekoloģijas idejas. Daži uzņēmumi Latvijā jau ieviesa kaut kādas ekoloģiskas, jeb zaļās pārmaiņas. Tomēr daudzi neapzinās ekoloģisko izmaiņu svarīgumu un izdevību, ko var no tā gūt ne tikai ekoloģiskas situācijas uzlabošanas ziņā, bet arī ienākumu palielināšanā. Pēdējo gadu laikā ļoti bieži dzirdētas spriedumus par to, ka Latvija var būt īstas ekoloģiskās produkcijas, galvenokārt pārtikas, ražotājvalsts. Tomēr ir jāatzina, ka eko-produkcijas tirgus pasaulē pastāv jau sen, un pierādīja savu konkurētspēju. Neskatoties uz to, no kopējās veikalu plauktos pieejamās produkcijas salīdzinoši maza daļa tiek atvēlēta bioloģiskās lauksaimniecības precēm. Tātad, var secināt, ka eko-produkcijas ražošana uz doto brīdi nav Latvijas iespēja nokļūt kādam priekšā, bet gan skaidra nepieciešamība, lai neatpaliktu no citiem.
Šajā maģistra darbā tiek izpētītas zaļā mārketinga īpatnības un pielietojamība mūsu, Latvijas, apstākļos, izvelējoties par pētījuma objektu Latvijas pārtikas rūpniecību. Izvēle var būt skaidrojama ļoti vienkārši neatkarīgi no ekonomiskās situācijas cilvēkiem ir nepieciešama pārtika, un tā ir viena no lietām, uz kurām var vismazāk ietaupīt; arī pārtikas preces ir tās, kuras ir bieži nopērkamas, un, tādējādi, cilvēki bieži ar tām satiekas, kā arī par tām interesējas. Maģistra darba pētījuma priekšmets ir Latvijas pārtikas uzņēmumu mārketinga projekti.
Pirmajā darba daļā ar statistisko datu apstrādi tiek secināts, ka pārtikas ražošanas sektors Latvijā pēdējo gadu laikā pārdzīvoja tādu pašu kritumu, ka ekonomika kopumā; valstī nav gan ekonomiskās, gan politiskās stabilitātes, kas var redzēt arī no paveiktām SVID un PEST analīzēm. Tomēr, pastāv priekšnosacījumi zaļo pārtikas produktu ražošanas uzsākšanai. Patērētāji varētu atšķirt jaunos zaļus produktus no parastajiem ar ekoloģisko preču zīmju palīdzību; tiek apskatīti uz doto brīdi izplātītākās Latvijā 2 preču zīmes.
Teorētiskajā daļā tiek apskatīti literatūras avoti, saistīti ar zaļā mārketinga tematu. Kaut gan uz doto brīdi pastāv diezgan liels skaits atsevišķu pētījumu par zaļo mārketingu, tikai neliels skaits autoru mēģina veidot jaunus teorētiskus ieguldījumus, diferencējot zaļo pieeju no tradicionālās mārketinga pieejas vai meklējot zaļā mārketinga īpatnības. Pēc pieejamo avotu izpētes darba autors veido un pilnveido savu modeli Green COP, kura sastāvdaļas ir uzņēmums ar savu stratēģiju, patērētājs ar savām vēlmēm un īpašībām, un produkts mārketinga miksa ietvaros.
Trešajā, zinātniski praktiskajā darba daļā, izstrādāts modelis tiek pielietots uzņēmuma, kas nodarbojas ar maizes ražošanu. Tiek apkopoti paveiktas aptaujas rezultāti, kuri ļauj darīt secinājumus par patērētāju vēlmēm un attieksmi pret ekoloģisko maizi.
Ar šo rezultātu pielietojumu tiek izstrādāti principi zaļā mārketinga projekta ieviešanai un galu galā tika izstrādāts projekta ieviešanas plāns.
Darba apjoms 92 lpp. Darbs satur 6 tabulas, 22 attēlus un tajā izmantoti 69 literatūras avoti. |
