| Abstract |
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt un izvērtēt sabiedriskā transporta
infrastruktūru, to priekšrocības aspektus pret cita transporta veidiem, tās trūkumus un
kā tos varētu optimizēt. Pamatmērķis ir izstrādāt pieejas pasažieru pārvadājumu
optimizācijai, ņemot vērā gadījuma faktorus, kuri, savukārt, rezultē no neparedzētam
apstākļiem, piemēram, ceļa pārslogotības, nelaimes gadījumiem, transportlīdzekļa
darbības traucējumiem,sliktajiem laikapstākļiem utt. Visietekmējošākais faktors ir ceļu
pārslodze, jo saistībā ar privāta transporta daudzuma palielināšanos augsti apdzīvotās
pilsētās, rodas transporta sablīvējumi.
Sastrēgumstundās transports rada neproporcionāli lielu slogu, tādēļ
sabiedriskais transports nespēj tikt galā ar esošo pasažieru slodzi. Tas nozīmē, ka
cilvēki, izmantojot sabiedrisko transportu sastrēguma laikā, pārslogotības dēļ nevar
nokļūt savā galamērķī, piemēram, darbā, savlaicīgi. Šis faktors arī negatīvi ietekmē
darba ņēmēju produktivitāti un līdz ar to arī pilsētas ekonomikas izaugsmi.
Darba uzdevumi ir veikt literatūras analīzi, izanalizēt problēmas nostādni un
transporta sistēmas vispārējo nozīmi, tās priekšrocības un optimizācijas pamatus;
izpētīt pasažieru pārvadājumu sistēmas infrastruktūru, kur tika aprakstīti sabiedriskā
transporta kustības tīkli un to maršrutu saraksti, kā arī izstrādāt pilsētas pasažieru
pārvadājumu sistēmas modeli, pēc kuras varēs noteikt optimālus parametrus, lai
sistēma darbotos labāk un jau ar optimizētu pieeju.
Pēc izstrādātā un izanalizētā pasažieru pārvadājumu modeļa un
eksperimentēšanas ar to, var izstrādāt ieteikumus, kurus varētu ieviest praksē, lai
uzlabotu pasažieru pārvadājumus.
Darba apjoms - 54. lpp., 39 attēli un 28 literatūras avoti |
