| Abstract |
Atšķirīgā jeb diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu var uzskatīt par vienu no iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība mazināšanas rīķiem, taču nepareiza tā piemērošana var sagādāt problēmas iedzīvotājiem, jo piemērojot lielāku neapliekamo minimumu ienākumiem, budžetā tiek samaksāts mazāks ienākuma nodoklis, nekā tam būtu jābūt, līdz ar to gada beigās var parādīties nodokļu parāds.
Bakalaura darba “Diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas problēma” mērķis ir veikt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas izpēti un izstrādāt priekšlikumus ar to saistīto problēmu mazināšanai.
Mērķa sasniegšanai tika veikta informācijas apkopošana par diferencēto neapliekamo minimumu, tā aprēķināšanas procesu un nodokļu reformas ieviesto izmaiņu attiecībā uz diferencēto neapliekamo minimumu analīze.
Bakalaura darba pētījuma priekšmets ir diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pilnveidošana, pētījuma objekts ir diferencētais neapliekamais minimums.
Pētījuma rezultātā tika konstatēta iespējamā problēma, ka piemērojot prognozēto neapliekamo minimumu, kas ir noteikts lielāks, nekā tam ir jābūt patiesībā, var sekmēt to, ka gada beigās, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, nodokļu maksātajam var rasties nodokļu parāds, un sniegti priekšlikumi minētās problēmas mazināšanai.
Darba pirmajā daļā tika aprakstīta iedzīvotāju ienākumu būtība un to veidi, iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības butība, to veicinošie faktori.
Darba otrajā daļā tika apskatītas nodokļu politikas pamatnostādnes un nodokļu reforma, pievērsta uzmanība izmaiņām attiecībā uz prognozētā neapliekamā minimuma ieviešanu un prognozēšanas procesu, kā arī aplūkotas neapliekamā minimuma izmaiņas Baltijas valstīs.
Darba trešajā daļā tika veikta prognozētā neapliekamā minimuma piemērošanas izpēte – tika detalizētāk apskatīta minimuma paziņošana EDS, atspoguļojums nodokļu grāmatiņā un iespējamā amplituda un veikta ar to saistītās problēmas identificēšana un priekšlikumu izstrāde problēmas mazināšanai.
Darbā tika izmantoti Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi, vispārējā un speciālā literatūra, publikācijas un interneta resursi, kopumā sastādot 35 avotus. Darbs sastāv no 51 lapām: ievada, 3 daļām, 9 nodaļām, 4 tabulām, 10 attēliem un 6 formulām, kā arī no secinājumiem, priekšlikumiem un izmantotās literatūras saraksta. |
