| Abstract |
Maģistra darbs “Sabiedriskā transporta risinājumi lineāras uzbūves pilsētās” veidots ar mērķi izpētīt, kā, nepalielinot autobusu skaitu un maršrutu nobraukumu, iespējams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību un efektivitāti. Pētījuma objekts ir lineāras uzbūves pilsētas, tostarp otra pēc platības lielākā Latvijas pilsēta Jūrmala, kurā atrodas 14 dzelzceļa stacijas un pieturas punkti, kā arī 214 vietējās autobusu satiksmes pieturas. Pilsētas teritorijā ik darba dienu trijos vilcienu maršrutos tiek nodrošināti 67 reisi, savukārt septiņi pilsētas autobusu maršruti veic 308 reisu izpildi.
Darba pirmajā daļā aplūkota sabiedriskā transporta vēsturiskā un mūsdienu nozīme, jomas attīstības tendences, kā arī tiek analizētas pilsētu funkcijas, un salīdzināti to uzbūves tipi. Otrajā daļā autors pēta Jūrmalas apdzīvotības un iedzīvotāju paradumu rādītājus un apzina ar Jūrmalu saistīto pilsētas, reģionālo un starppilsētu maršrutu tīklu. Darba trešā daļa sastāv no pilsētas transporta un dzelzceļa mijiedarbības analīzes, dzelzceļa staciju un pieturu sasniedzamības aprēķiniem, kā arī maršrutu izmaiņu modelēšanas. Darba veikšanas procesā izmantotas metodes: zinātniskās literatūras un starptautiskās pieredzes analīze, datu vākšana un statistiskā datu apstrāde.
Mainot satiksmes organizāciju divās ielās, atklājot piecas jaunas pieturas, bet slēdzot 14 pieturas, reisu skaits katrā pieturā palielināsies vidēji par 5%. Veicot izmaiņas sešos pilsētas maršrutos, palielināsies to kustības regularitāte, un tiks sasniegts vismaz E līmenis pēc LOS (apkalpošanas servisa līmeņa) kritērijiem.
Darba apjoms ir 80 lapas, 44 attēli, 24 tabulas, 21 formula, 52 literatūras avoti un 6 pielikumi. |
