| Abstract |
Pēdējo 5 gadu laikā lielākajā daļā Latvijas bērnudārzu tika veikti energoefektivitāti uzlabojoši pasākumi, kuru starpā bija arī ēkas fasāžu nosiltināšana un veco koka karkasa logu nomaiņa pret PVC tipa logiem. Tā kā Latvijas bērnudārzos bērni var pavadīt līdz pat 60 stundām nedēļā, ir ļoti svarīgi radīt veselīgu un komfortablu iekštelpu vidi, kurā bērniem būtu patīkami uzturēties. Pētījums tika vērsts uz iekštelpu gaisa kvalitātes un termālā komforta analīzi Latvijai raksturīgā mērenā klimata zonas bērnudārzos (vecos, renovētos un jaunbūvēs). Darba ietvaros tika veikti oglekļa dioksīda, gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumi, kā arī ievākta informācija par atlasīto bērnudārzu konstrukcijām, uzstādītām inženiersistēmām un apkopes pasākumiem. Pētījuma rezultātā konstatēts, ka oglekļa dioksīda koncentrācija pārsniedza rekomendējamo 1000 ppm vērtību 75% bērnudārzu, no kuriem augstākā koncentrācija (1356 ppm) tika izmērīta renovētajā bērnudārzā ar dabisko ventilācijas sistēmu. Līdz ar to logu atvēršana nespēj radīt un uzturēt optimālu gaisa mikroklimatu telpās, un tāpēc ir ieteicams uzstādīt efektīvāku ventilācijas sistēmu (mehānisko), lai nodrošinātu pieņemamu iekštelpu gaisa kvalitāti. Gaisa temperatūra visos bērnudārzos pārsniedza 20C, un relatīvais mitrums bija vidēji 40 5%, tādējādi uzturot komfortablu termālo vidi.
Lai bērnudārzos nodrošinātu optimālāku iekštelpu vidi, būtu ieteicams uzlabot atbilstošos Latvijas būvnormatīvus, izvirzot stingrākas prasība attiecībā uz iekštelpu gaisa kvalitāti, piemēram, jānosaka maksimāli pieļaujamā relatīvā mitruma robežas, termostatu uzstādīšanas augstums u.c., kā minēts ārzemju būvnormatīvos.
Siltuma enerģijas patēriņš apsekotajos bērnudārzos bija robežās no 219 līdz 285 kWhm2 gadā, kas ir augstāks nekā citās Eiropas valstīs. Latvijas bērnudārzos ir ieteicams turpināt enegoefektivitāti uzlabojošu pasākumu ieviešanu, īpašu uzmanību pievēršot arī apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu kontrolei. |
