| Abstract |
Kopš Ādama Smita publikācijas “The Wealth of Nations”, kurā autors sistemātiski aizstāvēja un atbalstīja tirgus ekonomikas darbību bez valsts iejaukšanās, ekonomika un filozofija, var teikt, ir gājusi katra savu ceļu. Rezultātā, ir krasas atšķirības starp ekonomistiem un filozofiem, un kā viņi redz pasaules ekonomisko kārtību. Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka tirdzniecības liberalizācija, nevis ekonomiskais protekcionisms, ir ceļš uz ekonomisko attīstību, daudzi joprojām argumentē, ka valstis ir ekonomiski lielākas ieguvējas, ja tās ievieš zināmu līmeni protekcionisma savā ekonomiskajā politikā. Ir pat vairāki piemēri ekonomiski augsti attīstīto valstu šodien, kuras pakāpeniski atgriežās pie ekonomiskā protekcionisma politikas, nemaz nerunājot par vidēji ekonomiski attīstītajām valstīm, kuras ļoti bieži pieturās protekcionisma politikai pilnībā. Šajā zinātniskajā darbā, autors analizēs pēdējos trendus ekonomiskās politikas attīstībā, kā arī padziļināti analizēs Uzbekistānas ekonomisko politiku, lai izdarītu secinājumus kādu ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību ir atstājusi vairāku dekāžu ekonomiskā protekcionisma politika un nesenās ekonomiskās liberalizācijas reformas. Šī pētnieciskā darba mērķis ir identificēt un atklāt “jaunā protekcionisma” īpašības globalizētas pasaules ekonomikas kontekstā, izcelt šīs ekonomiskās politikas pretrunas, kā arī piedāvāt rekomendācijas Uzbekistānas varas iestādēm, balstoties uz empīriskiem pētījuma secinājumiem. Ņemot vērā to, ka ir ļoti maz pētījumu, kas ir veikti saistībā ar tirdzniecības un ekonomikas politiku Uzbekistānā, šis darbs dos ieguldījumu vietējiem un pasaules zinātniekiem gan padziļinātā izpratnē par Uzbekistānu, gan arī par reģionālām attīstības tendencēm kopumā. Darba izvirzītā hipotēze ir sekojoša:
Ekonomiskā politika valstī, kura tiek asociēta ar augstu protekcionisma īpašību īpatsvaru (tirdzniecības ierobežojumiem), noved pie zema līmeņa ārvalstu tiešo investīciju (FDI), kas savukārt palēnina ekonomiskās izaugsmes tempus.
Metodes, kuras tiek izmantotas šajā darbā iekļauj izvērstas, padziļinātas intervijas un korelācijas analīzi. Pētījuma secinājumi parāda, ka abas hipotēzes ir pierādītas, proti, interviju atbildes atbalsta ideju, ka ekonomiskais protekcionisms negatīvi ietekmē ekonomisko attīstību. Savukārt, korelācijas analīze demonstrē, ka tirdzniecības ierobežojumi negatīvi ietekmē ārvalstu tiešo investīciju (FDI) līmeni valstī. |
