| Abstract |
Tehnoloģijām mijiedarbojoties ar ekonomiskajiem procesiem ir radusies jauna parādība – digitālā ekonomika. Tā ir ne tikai iespēja, bet arī izaicinājums spēkā esošajām nodokļu sistēmām, jo prasa tās pielāgot digitālajai uzņēmējdarbībai, kura nepilnīgā regulējuma dēļ gūst nodokļu priekšrocības.
Bakalaura darba tēma ir “Digitālo pakalpojumu nodokļa perspektīvas”. Bakalaura darba autore ir RTU IEVF RICMO 4. kursa studente Linda Krūmiņa, darba vadītājs ir lektors, zinātniskais asistents, Mg. oec. Kaspars Plotka. Darbs sastāv no 77 lappusēm un iekļauj ievadu, 3 daļas, secinājumus un priekšlikumus, kā arī izmantotās literatūras un avotu sarakstu ar 105 resursiem. Darbā iekļauta 1 tabula, 18 attēli un 7 pielikumi.
Pētījuma objekts ir Latvijas ekonomika, pētījuma priekšmets ir digitālo pakalpojumu nodoklis. Darba mērķis ir, balstoties uz teorētiskās bāzes un datu analīzes izpēti, sniegt vērtējumu par digitālo pakalpojumu nodokļa perspektīvām un veikt prognozes, kā šis nodoklis varētu ietekmēt Latvijas valsts budžetu. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti 5 darba uzdevumi:
1. apkopot informāciju par nodokļu attīstības vēsturi, to sasaistot ar ekonomikas un politiskajām pārmaiņām pasaulē un Latvijā;
2. identificēt galvenos apstākļus, kas ir ietekmējuši digitālās ekonomikas rašanos, un galvenās problēmas nodokļu regulējumā;
3. noteikt būtiskākās atšķirības starp uz tradīcijām balstīto un digitālo uzņēmējdarbību;
4. noskaidrot digitālo pakalpojumu nodokli ietekmējošos faktorus un izvērtēt šī nodokļa lietderību Latvijā;
5. izstrādāt secinājumus un sniegt savus priekšlikumus par digitālo pakalpojumu nodokļa perspektīvām.
Darba izstrādes procesā tika noskaidrots, ka galvenais, kas ietekmē digitālo pakalpojumu nodokļu attīstību, ir politiskie, tehnoloģiskie, ekonomiskie un sabiedrības attīstības procesi. Tika apkopota informācija par digitālās ekonomikas rašanos un tās attīstību Eiropas Savienībā. Tika arī izpētīts, ka galvenās atšķirības starp tradicionālu un digitālu uzņēmējdarbību ir fiziskā elementa neesamība ārvalstīs un vērtības radīšana. Tika raksturoti abi Eiropas Komisijas iesniegtie priekšlikumi digitālās jomas nodokļu regulējumam un sīkāk izpētīts digitālo pakalpojumu jeb pagaidu nodokļa iespējamo subjektu loks Latvijā, nonākot pie secinājuma, vai šis nodoklis Latvijas tautsaimniecībai ir lietderīgs. Darbā ir apskatāmi arī citu valstu individuālie risinājumi. |
