| Abstract |
Elektroenerģija ir nozīmīga prece, kura nodrošina mūsdienu sabiedrības labklājības līmeni un pārējo tautsaimniecības nozaru funkcionēšanu. Enerģētikas sektors ir atkarīgs no atsevišķo politisko un institucionālo dalībnieku pieņemtajiem lēmumiem dažādos līmeņos un dažādās ietekmes sfērās.
No elektroapgādes viedokļa, katras valsts energosistēmas funkcija ir nodrošināt elektroenerģiju tādā daudzumā, kas nepieciešams lai apmierinātu elektroenerģijas pieprasījumu jebkurā laikā. Elektroapgādei jābūt nepārtrauktai, lai pakalpojuma sniegšanas varbūtības līmenis tiktu uzturēts augstā līmenī. No stratēģiskā viedokļa īpaša uzmanība būtu jāpievērš energoresursu drošībai, jo primāro energoresursu segments jānodrošina, ka katrā laika brīdī elektroenerģijas ražotnēs pārveidojamie primārie avoti, kas nepieciešami enerģētikas sektoram un ģeopolitiskai drošībai, ir pieejami.
Papildus iepriekš minētajām sistēmas sastāvdaļām (t.i., ražošanas un pārvades tīklu apakšnozarēm), pieprasījumam tirgus ekonomikas apstākļos arī veidojās arvien lielāka nozīme lai uzturētu energosistēmu stabilitāti, piemēram nodrošinot slodzes samazināšanu pīķa slodzes laika posmos, tādējādi veidojot atgriezeniskās pieprasījuma reakciju mehānismu, kas aktīvi tiek pielietots Skandināvijas valstīs. Jaunā elektroenerģijas sistēmu koncepcija, pārejot no relatīvi pasīvām uz aktīvajām pārvades un sadales sistēmām, rada ne tikai jaunās iespējas, bet arī rada izaicinājumus un tehniskā rakstura grūtības, kuru pārvarēšanai nepieciešamas ievērojamas investīcijas.
Saskaņā ar Latvijas PSO AS “Augstsprieguma tīkls” izstrādāto attīstības scenārija perspektīvu un pašpietiekamības prognozēm, Latvijas mērogā tiek apskatīti trīs galvenie scenāriji: 1). konservatīvais, kas ietver enerģētikas nozares attīstības mērenās attīstības dinamiku, t.sk. izmaiņās koģenerācijas elektrostaciju subsidēšanas izmaiņas); 2). otrais jeb bāzes scenārijs paredz lielāko Latvijas koģenerācijas elektrostaciju darbību atvērtā elektroenerģijas tirgus apstākļos; 3). trešais, t.s. optimistiskais attīstības scenārijs, kurā ir paredzēta AER strauja attīstība, un pie kura tiek prognozēts vismazākais elektroenerģijas deficīts. Balstoties uz pieņēmumu par prognozējamā jaudu deficīta rašanos ir izstrādāti un no ekonomiskā viedokļa izanalizēti divi ģenerējošo mezglu izveides varianti, proti: AES un VES.
Pētījuma apjoms sastāda 100 lpp., darbā iekļautas 4 tabulas, 38 attēli un 31 formulas. |
