| Abstract |
Pilsētvides plānošanā bez vizuālajiem un funkcionāliem aspektiem, būtiska loma ir kognitīvajai vides uztverei. To raksturo, kā procesu, kādā indivīds novērtē, uztver un uzglabā informāciju par apkārtni. Rīgas pilsētas Padomju laika sērijveida/ tipveida daudzdzīvokļu ēku publiskās ārtelpas klātbūtne, ar tās vienveidīgo un vienmuļo vidi, nestimulē sajūtu daudzveidību. Veidojot kvalitatīvu un ainaviski labiekārtotu vidi iespējams uzlabot cilvēku labsajūtu un izpratni par publisko ārtelpu, kā arī veicināt tās izmantošanu.
Darba mērķis ir, analizējot 21.gs. celto dzīvojamo rajonu publisko ārtelpu, noskaidrot vides daudzveidību un kvalitāti, kā arī telpisko un psiholoģisko ietekmi uz tās lietotājiem. Mērķa sasniegšanai tika studēta un apkopota teorija par vides uztveri un ietekmi pilsētvidē, veikta socioloģiskā aptauja par respondentu dzīvojamo rajonu ārtelpas nepieciešamību un vajadzībām tajā, pētīta Malmes (Zviedrijā) dzīvojamā rajona pieredze, kā arī analizēts un salīdzināts Jaunās Teikas biroju sektora labiekārtojums.
Bakalaura darbs sastāv no trim nodaļām. Tajās apkopota informācija par cilvēka publiskās ārtelpas dažādiem uztveres veidiem, kā arī 21.gs. būvēto dzīvojamo rajonu labiekārtojumu un ainaviskās vides sajūtu veicināšanas kvalitāti.
Darba rezultātā secināts, ka ārtelpas izmantošanu veicina daudzveidīgi un augstvērtīgi labiekārtota ainaviskā vide, kas veidojas no sniegto sajūtu ietekmes. Jaunajos daudzdzīvokļu rajonu projektos, vēl joprojām netiek pievērsta pietiekoša uzmanība ārtelpas kvalitātei un sajūtu daudzveidībai, kuru tie varētu sniegt. Iedzīvotāji pārsvarā dzīvojamo rajonu publisko ārtelpu izmanto tikai, lai nokļūtu no viena punkta citā.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 4.kursa studentes Signes Melkinas bakalaura darbs sastāv no 68 lappusēm, ieskaitot 89 attēlus, 1 tabulas un 13 pielikumus. Bakalaura darbam izmantoti 26 informācijas avoti. |
