| Abstract |
21. gadsimtā veidotie daudzdzīvokļu dzīvojamie kvartāli Latvijā, to dzīvojamā ārtelpa vadoties pēc mūsdienu attīstības tendencēm Skandināvijas valstu kontekstā, atsevišķās analizētajās teritorijās veido nepilnvērtīgu dzīvojamo ārtelpu. Bakalaura darbā, caur izvirzītajiem kritērijiem, kas nosaka
dzīvojamās ārtelpas raksturu un izmantošanas potenciālu, iezīmējot noteiktas vizuālās identifikācijas robežas, analizēta zili-zaļā struktūra. Pētīti zili-zaļās struktūras teorētiskie nosacījumi Skandināvijas valstu kontekstā un daudzdzīvokļu dzīvojamo kvartālu funkcionālā plānojuma uzbūve, apstādījumu lietošanas veids, ūdens resursu potenciāls, sociālekonomiskie aspekti, vides pieejamības risinājumi, transporta zonas un vizuāli estētiskās kvalitātes rādītāji. Pētījumā salīdzinātas un izvērtētas 27 dzīvojamās ārtelpas daudzdzīvokļu dzīvojamos kvartālos Rīgā, Mārupē, Baložos, Jūrmalā un Ozolniekos.
Pētījumā balstoties uz autores iepriekš apsekotajām teritorijām Dānijā – Kopenhāgena un Roskilde,
Norvēģijā – Oslo un Arendāle (Arendal), Zviedrijā – Stokholma, Malme un, laika posmā no 10. septembra līdz 31. oktobrim 2018. gadā, izvērtētajiem daudzdzīvokļu dzīvojamiem kvartāliem Rīgā, Mārupē, Baložos, Jūrmalā un Ozolniekos, pēc pētījumā izstrādātās matricas, iegūti rezultāti, kas raksturo esošās situācijas daudzveidību zili-zaļās struktūras kontekstā un atsevišķās teritorijās nepilnvērtīgu dzīvojamo ārtelpu.
Pētījuma mērķis: izpētīt zili-zaļo struktūru un vizuālās identifikācijas robežas 21. gadsimta daudzdzīvokļu dzīvojamos kvartālos, nosakot attīstības potenciālu ilgtspējīgas ainavtelpas nodrošināšanā.
Mērķa sasniegšanai izvirzītie darba uzdevumi ietver teorētisko nosacījumu un normatīvo aktu izanalizēšanu par daudzdzīvokļu dzīvojamo kvartālu ārtelpu, Skandināvijas valstu pieredzi zili-zaļā struktūras plānošanā un labiekārtošanā, iedzīvotāju un speciālistu aptaujas.
Rīgas Tehniskās universitātes, Arhitektūras fakultātes, 4. kursa studentes, Unas Īles bakalaura darbs sastāv no trīs analītiskajām daļām, secinājumiem un 10. pielikumiem. Darba pielikumā izvērsta informācija par pētījumā apsekotajām teritorijām, izstrādātās apsekojuma matricas paraugs, apkopota vizuālā informācija par labās prakses piemēriem no ārvalstīs apsekotajiem dzīvojamiem kvartāliem pēdējos gados,
iedzīvotāju un speciālistu aptaujas anketu paraugi, kā arī izmantoto attēlu saraksts un bakalaura darbā izmantoto terminu skaidrojums.
Bakalaura darbs sastāv no 108. lpp., 158. attēliem, 10. pielikumiem un 73. izmantotajiem avotiem. |
