| Abstract |
Šobrīd dažāda tipa siltummaiņi plaši tiek izmantoti dzesēšanas sistēmās, telpu apsildē, , ledusskapjos, elektrostacijās, pārstrādes rūpnīcās, ķīmijas rūpniecībā, naftas ķīmijas rūpnīcās, termiskā apstrādē. Siltummaiņi ir ierīces, ko izmanto siltuma apmaiņai starp diviem vai vairāk nekā diviem šķidrumiem, un tie var būt tieša kontakta vai netieša kontakta veida, parasti divi šķidrumi, kas atdalīti ar cietu sienu, lai novērstu tiešu kontaktu starp plūsmām.
Siltummaiņus parasti izmanto divu veidu: pretplūsmas un paralēlas plūsmas, kas piemēroti temperatūras pārnesei augsta spiediena, ir noteiktas prasības sildvirsmu un plūsmu īpašībām. Šobrīd daudziem šķidruma izmantošanas veidiem siltummaiņos ar parastajiem darba šķidrumiem ir zema siltuma jauda.
Šis pētījums koncentrējas uz cauruļu korpusa siltummaiņa ar nanofluīdu analīzi, ar mērķi palielināt siltummaiņa termisko veiktspēju. Nanofluīds ir bāzes šķidruma maisījums ar cietām nanoizmēra daļiņām līdz 100 nm. Parasti nanopiedevas ir divu veidu metāla un nemetāliskas cietās daļiņas. Nanodaļiņu maisījums ar bāzes šķidrumu, piemēram kā ūdens, etilēnglikols un eļļas izmanto lai palielinātu plūsmas siltuma jaudu. Siltuma pārneses ātrums, izmantojot nanofluīdu, ir atkarīgs no nanofluīda, nanodaļiņu veida un koncentrācijas bāzes šķidrumā.
Šajā pētījumā aplūkota cauruļu- korpusa siltummaiņa teorētiskā analīze ar bāzes šķidrumu un nanofluīdu un vērtēšanas logaritmisko vidējo temperatūras starpības metodi, aprēķināta siltuma pārnesie, vidējā siltuma atdeve, kopējais siltuma pārneses koeficients, izmantojot Nusselta skaitli , u.c. līdzības kritērijus. Salīdzināta siltumatdeve tīram ūdenim ar 2 un 4 % nanošķidrumiem.
Šī darbs satur 60 lappuses teksta, 15 attēlus un 8 tabulas.
Atslēgas vārdi: Nanofluīdi, siltummainis, siltuma pārnese |
