| Abstract |
Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona atrodas Latvijas austrumu daļā, kur ir ne tikai Latvijas austrumu robeža, bet arī Eiropas Savienības robeža, tāpēc Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada teritorijas tiek uzskatītas par vienu no nozīmīgākajiem transporta koridoru krustpunktiem ar tiešu piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.
Lai arī brīvo zonu priekšrocības un labvēlīgie apstākļi komercdarbības veikšanai šķiet veiksmīgs savienojums, tikai 1 no 19 Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komersantiem ir saņēmis licenci komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, kas ir viszemākais rādītājs no visām Latvijas teritorijā esošajām brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām.
Tika izvirzīta hipotēze, ka brīvās zonas režīms Rēzeknes speciālajā ekonomikas zonā tiek izmantots nepilnvērtīgi.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāpēc komersantu aktivitāte brīvās zonas režīma izmantošanai ir tik zema, kādi ir risinājumi situācijas uzlabošanai.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika noteikti vairāki darba uzdevumi. Tie bija:
• Izpētīt normatīvos aktus, kas regulē brīvās zonas;
• Apkopot teorētisko informācijas bāzi par brīvajām zonām;
• Iegūt nepublicētos materiālus un izvilkt statistikas datus par Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komersantiem un salīdzināt tos ar citām Latvijas speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām;
• Analizēt datus gadu griezumā un apskatīt tendences;
• Veikt secinājumus un izteikt priekšlikumus komersantu aktivitātes palielināšanai brīvās zonas režīma izmantošanai.
Izvirzītie darba uzdevumi tiek izpildīti un galvenais pētījuma mērķis sasniegts, apstiprinot hipotēzi, ka brīvās zonas režīms Rēzeknes speciālās ekonomiskajā zonā tiek izmantots nepilnvērtīgi.
Galvenais secinājums pētījuma izstrādes rezultātā pozitīvi vērtē brīvās zonas režīma izmantošanu vienīgā Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komersanta, kurš darbojas brīvās zonas režīmā, uzņēmuma ietvaros. Tiek izpētīts, ka šīs komercsabiedrības darbības rezultātos brīvās zonas režīmam ir liela nozīme, tiek pamatots, ka brīvās zonas režīma mērķis tiek sasniegts.
Tomēr kopumā brīvās zonas režīma izmantošana tiek vērtēta kā nepilnīga un vāja –brīvās zonas atrašanās vieta varētu būt nozīmīgs faktors uzņēmējdarbības veikšanai.
Balstoties uz darbā veikto analīzi un izdarītajiem secinājumiem, autors piedāvā vairākus priekšlikumus, no kuriem galvenais ir brīvo zonu režīma novērtēšanas vadlīniju un faktoru izveide, kas ļautu ne tikai izvērtēt brīvās zonas režīma rezultativitāti, bet arī savstarpēji salīdzināt dažādas brīvās zonas, tādejādi to pārvaldēm ļaujot izvērtēt to darbību un sniegt labas prakses piemērus no citu brīvo zonu darbībām.
Tiek izvirzīti arī vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar informācijas sniegšanu par brīvās zonas režīmu komersantiem, jo pētījum izstrādes laikā tiek noskaidrots, ka konkrētās brīvās zonas pārvaldes interneta vietnē pieejamā informācija ir nepilnīga vai tādas nav vispār. Pastāv iespēja, ka komersantu aktivitāte izmantot brīvās zonas režīmu ir zema, jo tiem trūkst informācijas par tiem pieejamajām priekšrocībām.
Par pētījuma avotiem tika izmantoja mācību literatūra, zinātniskās publikācijas, Valsts ieņēmumu dienesta dati, vairāki nacionālie un starptautiskie likumi, kā arī brīvo zonu interneta vietnes, statistikas dati un plānošanas dokumenti, kā arī nepublicētie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati.
Bakalaura darbs sastāv no 56 lappusēm, tajā skaitā 6 attēliem un 4 tabulām, no kuriem liela daļa ir autora paša veidoti attēli un tabulas, izmantotās literatūras un avotu sarakstā 60 bibliogrāfiskās vienības.
Veiktie secinājumi un priekšlikumi var tikt izmantoti konkrētās speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes darbībā, pilsētas un pagastu pašvaldību darbā un ar uzņēmējdarbību saistīto iestāžu darbā, lai sniegtu papildus informāciju par iespējām saņemt brīvo zonu režīma priekšrocības un izmantot tās savas uzņēmējdarbības uzlabošanā. |
