| Abstract |
Mūsdienās aktuāla ir kļuvusi pagātnes matojuma apzināšana un saglabāšana, kas rada profesionālus izaicinājumus arī dažādiem arhitektūras, plānošanas un kultūrvēstures nozaru pārstāvjiem. Viens no paņēmieniem, ko pilsētas mēdz izmantot apzināto degradēto teritoriju atjaunošanā ir revitalizācija, kas ļauj piešķirt jaunas funkcijas vēsturiskajiem objektiem. Viens no šādiem vēsturiskajiem objektiem ir fortifikācijas būves dažādu nocietinājumu formā – cietokšņu sākotnējā funkcija ir zudusi, taču pilsētas, kur tie atrodas, nespēj atrast jaunas iespējas, lai atdzīvinātu pamestās teritorijas.
Rīgā šāds objekts ir Daugavgrīvas cietoksnis, kas savu sākotnējo funkciju zaudēja pēc Pirmā pasaules kara beigām. Mūsdienās šī teritorija nav piemērota militārai funkcijai, tomēr jaunas funkcijas ieviešana Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā ir ekvivalents ne tikai teritorijas apbūves, bet arī unikālās Latvijas vēstures saglabāšanā un apkārtējās vides uzlabošanā. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa nonākšana degradētas teritorijas statusā ir rezultāts jau ilgus gadus pastāvošajai īpašumtiesību problēmai, kā arī atšķirībā no cita veida vēsturiskajiem objektiem, kā muižām, vai industriālajam mantojumam, nav izstrādātas noteiktas vadlīnijas šāda veida projekta revitalizācijai.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 2. kursa studentes Kristas Kušķes maģistra darba ar integrētu diplomprojektu “Fortifikācijas būvju revitalizācijas iespējas un plānošanas instrumenti Daugavgrīvas cietokšņa attīstībā” mērķis ir, balstoties uz vēstures un pasaules piemēru izpētes bāzes, noteikt cietokšņu teritoriju telpiskās, kā arī funkcionālās attīstības iespējas, kā arī izstrādāt revitalizācijas programmu Daugavgrīvas cietokšņa attīstībai.
Lai izprastu cietokšņu nozīmi, kā vēstures, kultūras un arhitektūras mantojumu, darba pirmajā daļā tiek apskatīta cietokšņu vesture, to nozīme, kā arī sīkāk izpētīta Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. Otrajā nodaļā tiek izpētīti labās prakses piemēri fortifikācijas būvju revitalizēšanā Eiropā un revitalizācijas principi cietokšņu kontekstā. Balstoties uz iegūto informāciju, trešajā daļā tiek izvirzīti priekšlikumi cietokšņu revitalizācijas procesa integrēšanai Rīgā. Diplomprojektā, balstoties uz izpēti, tiek izstrādāts Daugavgrīvas cietokšņa teritorijas attīstības koncepts.
Maģistra darbs sastāv no 3 analītiskajām nodaļām, 9 apakšnodaļām un secinājumiem, 60 lappusēm, 20 attēliem, 4 tabulām un 44 izmantotajiem informācijas avotiem. |
