| Abstract |
Dabas teritoriju īpatsvars pilsētās ir viens no faktoriem, kas ietekmē cilvēka veselību un pašsajūtu. Dabas teritorijas tiek pastāvīgi izmantotas, bet to potenciāls nav pilnībā atklāts, piemēram, veselības uzlabošanas vai rehabilitācijas kontekstā. Nereti, ieviešot arhitektoniskus risinājumus dabas teritorijās, par ilgtspējīgu un labvēlīgu vidi dažādām vajadzībām tiek aizmirsts, bet tieši pārdomātas un daudzpusīgas izmantošanas iespējas norāda, vai cilvēki izmantos dabas teritorijas. Mūsdienu paaugstināta stresa apstākļos dabas teritorijas izmanto, piemēram, slimnīcās, aprūpes iestādēs, militāros objektos u. c., lai uzlabotu veselības stāvokli.
Maģistra darbā ar integrētu diplomprojektu “Pilsētas dabas teritoriju potenciāls rehabilitācijas kontekstā: Rehabilitējošā vide ap Juglas ezeru Rīgā” tiek meklēti risinājumi dabas teritoriju potenciāla atklāšanā un labiekārtošanā, kas būtu piemēroti rehabilitācijai, kā arī veselības profilaksei, jo Latvijā ir liels pieprasījums pēc rehabilitācijas. Nepilnīga dabas teritoriju potenciāla atklāšanas problemātika ir saistīta ar vairākām jomām, bet pilsētplānošanas līmenī tā ir risināma tiešā veidā. Laika pavadīšana svaigā gaisā, pie ūdens, ne tikai ir spējīga rehabilitēt cilvēka veselību, bet arī darbojas kā veselības profilakse, tāpēc dabas teritoriju attīstīšana ir aktuāla ne tikai rehabilitācijai, bet arī tuvāko apkaimju iedzīvotājiem.
Maģistra darbs ar integrētu diplomprojektu sastāv no 3 pētījuma nodaļām, skaidrojošā apraksta, grafiskās daļas un maketiem. Pētījuma daļā tiek pētīti dabas teritoriju plānošanas principi un savā starpā salīdzināti dažādi pēdējā laikā attīstīti dabas teritoriju rehabilitācijas vajadzībām labiekārtoti objekti, kas ir izvēlēti pēc atlasītiem kritērijiem. Pētījumā tiek veikta Rīgas stacionāru pacientu anketēšana un ekspertu intervijas rehabilitācijas un Juglas ezera kontekstā. Darbs sastāv no 96 lapaspusēm, 29 attēliem, 2 tabulas, 6 pielikumiem, 109 izmantotiem avotiem. |
