| Abstract |
Diplomdarbs sastāv no divām daļām – pētnieciskās daļas un inženierprojekta.
Pētnieciskās daļas mērķis ir iepazīties ar progresīvā sabrukuma parādību un tās novēršanas iespējām saliekamā dzelzsbetona konstrukciju un pārbaudīt vai ir iespējams izmantot metāla gofrētas caurules, citu risinājumu vietā, projektējot vertikālas saites aizsardzībai pret progresīvo sabrukumu. Darba gaitā tika iepazīta progresīva sabrukuma vēsture, tā veidi, un reglamentējošie normatīvie akti. Eksperimentālā daļā tika veikti divi testi: betona spiedes tests un stieņa izraušanas no betona tests. Izraušanas tests ļāva pārbaudīt teorētiska aprēķinā iegūtas datēs, bet spiedes tests ļāva pārbaudīt reālo betona stiprību un noskaidrot kāpēc izraušanas testa rezultāti atšķiras no teorētisko aprēķinu iegūtiem rezultātiem.
Inženierprojektā daļā tika izstrādāts projekts “Noliktavas ēka (Loģistikas cents)”. Objekta atrašanās vieta ir Liepu aleja 4, Ramava, Ķekavas pagasts, Latvija. Ēkas kopējā platība ir 13960 m2 , bet apbūves laukums 7740 m2 . Ēkas augstums ir 16,0 m. Ēkas paredzētais galvenais lietošanas veids- 1252- Noliktavas ēka. Pie ēkas ir paredzēts stāvlaukums ar 152 stāvvietām. Ēkas karkass ir no saliekama dzelzsbetona elementiem. Darbā veikti sekojošo nesošo konstrukciju aprēķini – saliekama dzelzsbetona sijas, saliekama dzelzsbetona kolonnas, pamata un pamatnes aprēķins. Veikt kolonnu veidu ekonomiskais salīdzinājums.
Inženierprojekta paskaidrojuma daļā ir apskatītas ēkas konstrukcijas, tās inženierkomunikācijas risinājumi un vispārīga informācija par objektu, tā labiekārtošanu, veicamiem būvdarbiem, tehnoloģiju un darba drošību.
Grafiskajā inženierprojekta daļā izstrādāts ēkas ģenplāns, ēkas stāvu plānojums, ēkas fasādes un griezumi, izrēķināto konstrukciju montāžas rasējumi, saliekamo konstrukciju darba rasējumi, kā arī būvniecības ģenplāns, tehnoloģiskas kartes un būvdarbu kalendārais grafiks.
Darbā apjoms ir 211 lappuses, 2 diagrammas, 21 tabulas un 94 attēli. Pētnieciskās daļas izstrādei izmantoti 20 informācijas avoti, inženierprojekta daļas izstrādei izmantoti 24 informācijas avoti. |
