| Abstract |
Temats ir aktuāls, jo Latvijā pārāk maza nozīme tiek pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, esošie valdības lēmumi paredzēti īstermiņa risinājumam, kā arī lai ātri sasniegtu ekonomikas augšupeju. Visā pasaulē tiek globāli mainīta domāšana, respektīvi, arī pieeja problēmu risināšanai, un pārsvarā visi lēmumi tiek pieņemti ilgākam termiņam, ņemot vērā arī dabas aizsardzības pasākumus. Arī Latvijā ir izstrādāta ilgtermiņa stratēģija un pēdējā aktuālākā ir Latvija2030, kas arī tiks apskatīta šajā darbā.
Tradicionālais ilgtspējīgas attīstības modelis sastāv no 3 galvenajām dimensijām ekonomikas, vides un sociālā dimensijas. Tomēr šajā darbā autors piedāvā ilgtspējīgas attīstības modeļus, kas ir papildināti ar ceturto dimensiju kultūra. Autors piedāvā salīdzināt un apskatīt, kādas ilgtspējīgas attīstības dimensijas tiek izmantotas un apskatītas arī citās Eiropas Savienības valstīs.
Kultūra ir viens no Latvijas svarīgākajiem un pieejamākajiem virzītājspēkiem ceļā uz ilgtermiņa attīstību, un tieši tādēļ šajā darbā tam ir piešķirta lielā nozīme. Kultūrai ir liela nozīme ikvienā pasaules valstī un Latvija nav izņēmums. Kultūra ir pamats valsts identitātes saglabāšanai mūsdienu globalizācijas apstākļos. Kultūra un tās mantojums ir vienlīdz svarīgi šodienas un nākotnes cilvēkiem. Kultūra būtībā ir viena no nozarēm, ar kuru Latvija var konkurēt pasaulē un piedāvāt arī tās eksportu.
Šajā darbā autors galveno uzmanību pievērsīs vēsturiskajiem novadiem, katra nozīmei, bet kā tā daudzviet statistika nav pieejama par katru reģionu atsevišķi tiks izmantoti pieejamie dati par Latvijas valsti kopumā.
Pētījuma objekts ir Latvijas ilgspējīgas attīstības noteikšanas modelis.
Pētījuma priekšmets ir Latvijas reģionu sociālekonomiskie rādītāji lielumi.
Autors izvirza hipotēzi, ka Latvijas ilgspējīgas attīstības noteikšanas rādītāji, nav īsti atbilstoši Latvijas situācijai un ir jāatrod un jāizveido tieši Latvijas situācijai modificēts rādītāju modelis.
Darba mērķis ir iepazīties ar šobrīd izmantojamiem ilgtspējīgas attīstības rādītājiem un izveido tieši Latvijas apstākļiem piemērotu un realizējamo rādītāju sistēmu.
Maģistra darba izstrādāšanā izmantotas teorētiskās pētniecības metodes, tādas kā specialās literatūras analīze, sintēze, dedukcija. Izmantotas kvantitatīvā pētījumu metode kā anketēšana un statistiskie pieejamie dati, un kvalitatīvā pētījuma metode kā dokumentu analīze.
Maģistra darba novitātes ir izveidotie rādītāji, kas ir noteikti, ņemot vērā Latvijas īpatnības, un rādītāju modelis, pēc kuras varētu noteikt ilgtspējīgu attīstību visā Latvijā kopumā un katrā tās reģionā, kā arī salīdzināt atsevišķas pozīcijas, kas ir salīdzināmas ar Eiropas Savienības vidējiem rādītāju lielumiem.
Maģistra darbs ir noderīgs un izmantojams ministrijas un valdības pārstāvjiem, jo tas ietver jauno ilgstpējīgas attīstības rādītāju modeli, kas norāda, kāda situācija Latvijā ir pašlaik ilgspējīgai attīstībai un kāda tā varētu būt, bet tam ir nepieciešams ievākt tādus pašus statistikas datus, kādi ir aprakstīti šajā darbā, lai varētu novērtēt izmaiņas. Tāpat šis darbs ir aktuāls visiem cilvēkiem, kam rūp Latvijas nākotne un kas vēlas iesaistīties Latvijas veidošanā atbilstoši stratēģijas izvirzītajiem uzdevumiem. Pētījumā autors saskarās ar vairākiem ierobežojumiem, tādiem kā nav zināms esošo ilgtspējīgas attīstības rādītāju pamatojums, neeksistējoša statistika atbilstoši autora izstrādātajam modelim un pieejamā statistika ir par valsti kopumā nevis par katru reģionu, tādēļ nevar novērtēt patieso situāciju katrā reģionā.Lai modelis būtu izmantojams, to ir nepieciešams apspriest darba grupā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir nepeiciešams vākt statistiskos datus par katru Latvijas reģionu, lai varētu veikt novērtējumu un rekomendācijas.
Autora izstrādātais ilgstpējīgas attīsības modelis balstās uz ilgtspējīgas attīstības četrām dimensijām un stratēģijas Latvija2030 četriem faktoriem - jaunrade, tolerance, līdzdalība, sadar |
